“Krievu jautājumi”, Eiropa un nacionālā drošība. Saruna ar Igoru Vatoļinu 16
Publicists Igors Vatoļins šopavasar paziņoja par jaunas sabiedriskas kustības veidošanu, kurā cer apvienot eiropeiski noskaņotos krievus. Par noskaņojumu sabiedrībā un cīņu par cilvēku prātiem ar I. Vatoļinu sarunājās “LA” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Dace Kokareviča.
V. Krustiņš: – Pirms diviem mēnešiem jūs “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” paziņojāt: “Mums nav vajadzīgs Putins kā vidutājs.” Un solījāt veidot jaunu sabiedrisku organizāciju. Kas šajā laikā ir noticis?
I. Vatoļins: – Top “Eiropas krievu kustība Latvijā”. Sākumā kustības nosaukumā nebija vārda “Latvijā”, to ierakstījām, kad, mūs apsteidzot, sabiedrisku organizāciju ar mūsu iecerēto nosaukumu piereģistrēja citi, droši vien uztraukdamies, ka parādīsies iniciatīva, ap kuru pulcēsies prāvs skaits cilvēku. Savu dibināšanas manifestu publicēsim septembrī. Sākumā šo iniciatīvu atbalstīja Gļebs Panteļejevs; pēc tam pieteicās ekonomists Artjoms Uršuļskis, nedaudz radikāls jaunatnes aktīvists Dmitrijs Avsejenkovs un citi, kopā esam ap trīsdesmit. Vārdiņš “Eiropas” nozīmē, ka pamatā ar Eiropas dimensiju mēs saprotam Eiropas domāšanu, proti, individuālu, atbildīgu, plurālistisku domāšanu, kad citādība nebaida.
– Tātad jūs būsiet liberālā virziena gājēji. Tāpat kā “Vienotība” patlaban.
– Jā, bet tas nenozīmē, ka esam pret tradicionālām vērtībām. Latvijā tomēr trūkst padziļinātas eiropeiskas izpratnes par sevi, par pasauli. Iedzīvotāju vidū ir tādi, kam pasaules aina ir noteikta un vienveidīga un kurus citādība baida.
– Kas tā par “citādību”?
– Tas nozīmē, ka tad, kad starp mums parādās cilvēks ar atšķirīgu domāšanu, citu valodu, varbūt kaut kādām citādām uzvedības īpatnībām, viņam sakām: “Pareizi ir jāuzvedas tā, kā mēs!” Mūsdienu pasaule ir globalizēta, un tajā bailes no cita, no nezināmā, rada agresijas sajūtu. Tad svešais tiek izprasts kā naidīgais, nevis citādības resurss. Mūsu vispārpieņemtais modelis ir tolerance.
– Bet dabiska ir piesardzība no nezināmā.
– Bet, kad cilvēkiem ir eiropeiskā, plurālistiskā domāšana, viņi vairs nebaidās.
– Lai nu tā būtu. Bet vai vadošā partija “Vienotība” – vai tā nav pietiekami liberāla, plurālistiska, eiropeiska utt.? Vai runa ir par krievisku eiropeismu?
– Taisnība, ka no visām Latvijas partijām “Vienotība” ir visliberālākā un viseiropeiskākā. To parādīja pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Bet diemžēl arī “Vienotībai” jārēķinās ar savu vēlētāju un arī “Vienotībai” neizdevās pārvarēt etniskā, latviskā balsojuma šķērsli. Piederība Eiropas vērtībām varētu nozīmēt šā šķēršļa pārvarēšanu.
