Veidojam glītu apmali dobei: gan lēti un vienkārši, gan dārgi un izturīgi varianti 0
“Gribu šopavasar izveidot jaunas dobes. Kā vislabāk atdalīt dobes no mauriņa? Kādus materiālus izvēlēties?” AINA Limbažos
“Galvenais ir ērta kopšana, par ko vispirms jāpiedomā, izvēloties dobju apmaļu veidu,” teic dārzu ierīkotāja Maruta Kaminska. “Svarīgi, lai, appļaujot mauriņu ap dobēm, nerastos grūtības manevrēt, lai sīkie mulčas olīši neiekļūst zālītē un nebojā pļaušanas asmeņus.”
Dārgi un izturīgi
Izvēli nosaka arī rocība. Visdārgākās, toties skaistākās un praktiskākās ir metāla vai biezas un izturīgas plastmasas lentveida apmalītes. Šīs apmales dobi apņem gluži kā vainaga stīpa. Zāle netiek dobē ne pa augšu, ne apakšu, mulča vai augsne nenokļūst mauriņā. Metāla apmalītes bieži izmanto skaistos parkos. Tās apskatāmas, piemēram, Rundāles pils dārzā. Veikalos šādas mantas vēl nepārdod, taču var pasūtīt no ārzemju katalogiem vai pasūtīt firmās, kas ierīko dārzus, veido celiņu segumus. Dažkārt šādas apmalītes var iegādāties lielajos gadatirgos, kur tās tiek demonstrētas kā paraugi.
Gan metāla, gan plastmasas vai gumijas apmalēm izrok atbilstīga dziļuma grāvīti, taisni ievieto un nostiprina apmales sloksni. Var iedziļināt tā, ka no apmales virspusē paliek pāris centimetru. Tad tas netraucēs pļaušanai. Metāla apmales var veidot arī platākas, augstākas – tādas lieti noder gan dekoratīvam, gan sakņaugu dārziņam, jo var veidot paaugstinātās dobes, kurās augi labi jūtas. Protams, ja saimnieks prasmīgs, metāliskas dobju apmales var pagatavot arī pats. Tikai jāraugās, lai apmales augšmala nebūtu asa, lai, kopjot augus, dārznieks nesavainotos.
Plastmasas un gumijotās apmales pirms lietošanas izritina un ļauj iztaisnoties. Var pat uzlikt kādu dēli, lai tās ātrāk kļūtu taisnas. Tas sevišķi svarīgi, ja plānots atdalīt taisnu dobes malu. Šīs apmales ieteicams likt siltā laikā, kad materiāls ir elastīgāks.
Ap metāla un plastmasas apmalēm vismaz reizi sezonā atdur mauriņu, lai velēna nepārlien pāri.
Lēti un skaisti
Vienmēr gaumīgi izskatīsies un visos dārzos iederēsies vienkārši atdurtas dobju maliņas. Šis veids uzskatāms par daiļdārzu dobju klasiku. Atdur vismaz trīs reizes sezonā. Pirmā – pamatīgākā – reize ir tagad pavasarī. Kad jūtams, ka augsne jau nobriedusi, ar asu lāpstu atdur velēnu līdz vēlamajai līnijai. Taisnai dobei kā lineālu var pielikt dēli vai novilkt auklu. Dobei ar līkumotu maliņu līniju veido, izlokot dārza šļūteni.
Velēnu atdur reizi mēnesī. Ja vēlas dārzu uzpost svētkiem, atdur dobju maliņas. Tas radīs sakoptu iespaidu, pat ja puķes dobē nebūs ideāli izravētas.
Apmales atdurt visvieglāk un ātrāk ar asu lāpstu. Ir arī speciālas apdobju lāpstas, taču tās nereti der tikai irdenai augsnei. Daži dārzu saimnieki malas apgriež ar asu tuteni, daži – izveidojuši arī dažādas speciālas ietaises dobju malu atgriešanai. Taču lāpsta ir katram, un ar to vēlamās dobes aprises var izveidot jau šopavasar, smalkākus instrumentus gādājot vēlāk.
Atdurtās apmales vislabāk piemērotas mauriņiem, kuros ir tikai graudzāles. Tad darba nebūs daudz. Ja mauriņā ieviesušās tādas ložņājošās nezāles kā āboliņš, ložņu gundega, maura retējs, dobju apmales būs jāatdur biežāk.
Kamēr augsne ir slapja un jēla, apmales neatdur – tā var izbojāt arī mauriņu, mīcoties pa dubļiem.
Citādas izvēles
Viens no sliktākajiem un vecmodīgākajiem variantiem ir akmeņu likšana gar dobes malu. Akmeņi drīz vien iegrims zemē, starp tiem vienmēr ielīdīs nezāļu sakneņi, glīti appļaut nebūs iespējams. Šis veids iegājies no vecmāmiņu puķudārzu laikiem. Lauku vidē un sētā šādas apmales ir iederīgas. Taču pie moderniem mājokļiem, kam raksturīgi citi arhitektūras stili, akmeņi parasti neizskatās labi. Dobju apmaļu un celiņa materiālus vajadzētu saskaņot ar ēku apdares materiāliem un krāsu.
Praktisks un glīts ir risinājums ap dobi iedziļināt bruģa ķieģelīšus – tos plakaniski iegulda zemē tik dziļi, lai būtu ērta pļaušana. Turklāt pļaujmašīnas malējais ritenis varēs labi ripot pa to.
Ilgi kalpos arī zemas betonētas apmalītes: vai nu no gatavajiem materiāliem, kurus izmanto celiņu malu stiprināšanai, vai arī pašu lietas. Pašu lietās ir piemērotākās, ja vēlas apaļīgas dobju formas. Šāda apmalīte visai drīz apsūnos un iekļausies dārza ainavā.
Labi un lēti – apmalīti betonēt un tajā iespiest lapu rakstus, kādu mozaīkas akmentiņu.
Labas idejas
Vismazāk problēmu būs tad, ja dobes ārmalā veidos zemu stādījumu no kupliem augiem, piemēram, no pelēkās krustaines, hostām, raspodiņiem, čužām, zemajām čīkstenēm. Ar pļaujmašīnu izbrauc zem zariņiem un lakstiem. Dobi atdur tikai vienreiz – agri pavasarī.
Metāla dobes apmale kalpos labi un ilgi. Tas ir ieguldījums, kas atmaksāsies.
Ap skābummīļiem augiem un meža tipa dārzos moderns materiāls ir kūdras ķieģelīši. Tos var iegādāties tieši purvos, kur izstrādā kūdru. Tie ar laiku it kā saaugs, tos piesakņos augu saknes. Kalpo diezgan ilgi. Taču jāuzmanās ievainot ar trimmeri. Labāk, ja velēna pirms tiem mazliet atdurta.
Plakani guldīti ķieģeļi aizturēs gan mulču dobē, gan zālei neļaus ieaugt dobē. Kad puķes sakuplos, ķieģelīšus neredzēs.
Augsni ap dobju apmalēm atdur tā, lai veidotos sekls (2–3 cm) grāvītis. Ja tas būs dziļāks, būs grūti pļaut, un dobe vairāk žūs. Ar atdurtu maliņu sevišķi labi izskatās lielas dobes ainaviskos dārzos.
Ja ļoti gribas gar dobes malu veidot akmeņu krāvumu, tad tas kā rotājums iekļaujams dobē. Pirms akmeņiem mauriņu atdur ar lāpstu.
Pie lauku muižiņas vai senatnīga pilsētas namiņa iederēsies arī greznākas dobju apmales. Ja dobe neliela vai ir savs dārznieks, sarežģītā kopšana nebūs šķērslis.
No izturīgas plastmasas darinātās apmalītes ir populārs jaunums dārzos. Tās lieliski iederas jebkura stila dārzā.
Ja svarīga viegla un ātra mauriņa appļaušana, dobju malas labi izskatās arī taisnas, apdobes var būt kvadrātveida.
Traka, toties efektīga ideja mākslinieku dārzam – dobju apmales mūrētas no spoguļa lauskām.
Kļūdas dārzā
Pēdējos gados modē ir dobēm uzbērt dekoratīvu olīšu mulču. Olīšus mēdz bērt arī uz celiņiem. Rezultāts izskatās glīti, taču apmalīte jāveido paaugstināta, lai olīši nenokļūtu zālē. Šādu dobes malu sakopt nebūs iespējams, tiks bojāti pļaujmašīnas asmeņi. Jāielāgo, ka zem olīšiem jāpaklāj ģeotekstils, lai tie nesajauktos ar zemi un slānis būtu viegli noņemams.
Celiņu un dobju apmaļu iezīmēšanai bieži izmanto koka bluķīšus. Taču to apaļie sāni būs grūti appļaujami pat ar trimmeri. Šādai apmalītei pirms pļaušanas regulāri jāatdur mauriņš.
Ja dobē lieto dažādas mulčas, tās noteikti jāatdala, lai nesajauktos savā starpā. Veltīgs naudas tēriņš ir plānās, viegli viļņotās plastmasas lentes (zaļas, brūnas, pelēkas), kas nopērkamas visos dārzkopības preču veikalos. Tās neglīti izgāžas un viegli plīst.
Vienmēr problēmas sagādā šaura mauriņa strēmelīte starp celiņu un dobi. Turklāt sausā laikā tā izkalst pirmā, ir papildus jālaista. Milzums darba aiztaupīsies, ja to likvidēs un dobe tieši robežosies ar bruģēto celiņu.
Arī palieli akmeņi nestāvēs tiem paredzētajās vietās, bet ar laiku izslīdēs, radot nekārtīgu iespaidu. Tādus ir ļoti grūti kopt, apravēt. Bieži vien zem akmeņiem iemitinās skudras.
