“Kaimiņiene tā vispār drīkst?” Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju mulsina aiz sienām notiekošais “bizness”
0
Ja lietojat sociālos tīklus, noteikti būsiet pamanījuši, ka ik pa laikam tajos “izlec” kāds kārdinošs piedāvājums ar mājās gatavotiem labumiem. Kāds savā dzīvoklī cep gardus braunijus, kūkas vai pīrādziņus, bet cits piedāvā jau ko nopietnāku – gatavas maltītes svētku galdam. Nereti pasūtījuma veikšanai pietiek uzrakstīt vienu ziņu “Instagram” vai “TikTok” un pēc pāris dienām doties pakaļ kārotajam našķim uz kādu dzīvokli Pļavniekos vai privātmāju Mārupē.
Taču pircējiem ne vienmēr ir zināms, kas īsti notiek aiz šīs virtuves durvīm. Kas pārbauda, kādos apstākļos šie mājražotāji strādā un vai tiek ievērotas visas pārtikas drošības prasības? Un vai tiešām pietiek ar vienu ierakstu sociālajos tīklos, lai faktiski sāktu savu mazo pārtikas biznesu?
Ar šādu jautājumu LA.LV vērsās arī kāds portāla lasītājs, kuru samulsinājis kaimiņos notiekošais.
Viņš raksta: “Sociālajos tīklos arvien biežāk redzu cilvēkus, kuri no mājām pārdod kūkas, salātus, pīrādziņus un citus ēdienus. Arī manā daudzdzīvokļu mājā viena kaimiņiene regulāri cep pēc pasūtījuma – pie viņas cilvēki nāk pakaļ kūkām, reizēm redzu, ka pasūtījumi ir pat vairāki vienā dienā. No malas izskatās pēc maza biznesa, tikai viss notiek parastā dzīvokļa virtuvē. Tad arī aizdomājos – vai viņa vispār tā drīkst? Kas vispār pārbauda, kādos apstākļos ēdiens tiek gatavots?”
Vērsāmies pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), lai noskaidrotu, kādi noteikumi jāievēro mājražotājiem un vai inspektori nepieciešamības gadījumā dodas pārbaudēs arī uz cilvēku mājām.
PVD skaidro – ja cilvēks vēlas mājas apstākļos ražot pārtikas produktus pārdošanai, pirms darbības sākšanas viņam ir jāreģistrējas sava reģiona PVD pārvaldē.
Tas nozīmē, ka nevar tā vienkārši izlemt – no rītdienas cepšu kūkas vai gatavošu salātus un regulāri tos pārdošu citiem.
Reģistrācijas process gan nav sarežģīts. Topošajam mājražotājam jāaizpilda iesnieguma veidlapa un jāiesniedz tā PVD. Dienests norāda, ka piecu darba dienu laikā ražotājs tiek iekļauts reģistrā un pēc tam var uzsākt darbību.
Vienlaikus ar reģistrēšanos mājražotājs nonāk PVD uzraudzībā.
Arī mājas virtuvē jāievēro pārtikas higiēnas prasības
Tas, ka kūka, pīrādziņi vai cits ēdiens tiek gatavots mājas virtuvē, nenozīmē, ka uz ražotāju neattiecas pārtikas drošības noteikumi.
PVD uzsver, ka, ražojot pārtiku, kas paredzēta patērētājiem, ir jāievēro higiēnas prasības. Tās noteiktas arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu.
Mājražotājiem paredzēti atsevišķi atvieglojumi attiecībā uz telpām, ventilāciju un kanalizāciju, taču pārējās būtiskās higiēnas prasības jāievēro tāpat kā citiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem.
“Galvenā uzmanība jāveltī telpu tīrībai, kā arī saražotā produkta nekaitīgumam un izsekojamībai,” norāda PVD pārstāvji.
Stingrākas prasības ir tiem mājražotājiem, kuri strādā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, gaļas, piena vai zvejas produktiem. Šajos gadījumos jāievēro arī papildu normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Uz jautājumu, vai PVD veic pārbaudes arī mājās, kur tiek gatavota pārtika pārdošanai, PVD atbild: “Protams, PVD regulāri pārbauda visus pārtikas apritē iekļautos uzņēmumus, tostarp mājražotājus.
Pārbaužu biežums ir atkarīgs no tā, kāda veida produktus uzņēmums ražo un vai par tā produkciju nav bijušas sūdzības.
Pārbaudes laikā inspektors pārbauda visu, kas attiecas uz pārtikas nekaitīgumu, sākot ar higiēnas prasību ievērošanu, produktu izejvielu izsekojamību, izejvielu un gatavās produkcijas uzglabāšanu, marķējumu un tā tālāk.”
PVD uzsver, ka atbildība par pārtikas nekaitīgumu nemainās atkarībā no uzņēmuma lieluma. Proti, gan cilvēks, kurš kūkas cep savā virtuvē, gan liela pārtikas rūpnīca ir atbildīgi par to, lai patērētājam pārdotais produkts būtu drošs un atbilstu normatīvo aktu prasībām.
Ko mājražotāji visbiežāk izdara nepareizi?
PVD sniegtie dati rāda, ka problēmas pārbaudēs tiek konstatētas arī mājražotājiem.
2026. gada pirmā pusgada kontroļu rezultāti liecina, ka mājas apstākļos strādājošajos pārtikas ražošanas uzņēmumos visbiežāk konstatētās neatbilstības saistītas ar HACCP jeb paškontroles procedūrām, ūdensapgādi un pārtikas izsekojamību.
Izsekojamība pārtikas apritē ir īpaši būtiska – ražotājam jāspēj identificēt izmantoto izejvielu izcelsmi un nodrošināt informāciju par savu produkciju.
PVD dati apliecina arī interesantu tendenci – mājas apstākļos strādājošo pārtikas ražotāju skaits Latvijā palielinās.
2025.gada 1. janvārī PVD bija reģistrēti 2075 ražošanas uzņēmumi mājas apstākļos. Gadu vēlāk, 2026. gada 1. janvārī, tādu bija jau 2190, bet šā gada 28. jūlijā tie ir jau 2230 uzņēmumi.
Sociālie tīkli un sludinājumu platformas savukārt ir kļuvušas par ērtu veidu, kā savu produkciju piedāvāt pircējiem. Tomēr PVD atgādina – pārdošanas vieta internetā noteikumus nemaina.
“Sludinājumu vietne vai sociālais medijs ir tikai virtuāls ziņojumu dēlis, pie kura ir piesprausts pārdošanas sludinājums,” uzsver dienests.
Arī tiem, kuri produkciju piedāvā sociālajos tīklos, jāievēro tādas pašas prasības kā citiem tirgotājiem, kas savus produktus tirgo veikalā. Produktiem jābūt atbilstoši marķētiem, bet transportēšanas laikā jāievēro nepieciešamās higiēnas prasības un, ja konkrētajam produktam tas nepieciešams, arī noteiktais temperatūras režīms.
PVD aicina arī pašus pircējus būt vērīgiem. Ja kūka, salāti, gaļas izstrādājumi vai cits ēdiens tiek pasūtīts ar sociālo tīklu vai sludinājumu platformu starpniecību, pircējs var pārliecināties, vai konkrētais ražotājs ir reģistrēts PVD.
Ja ražotājs ir atrodams PVD reģistrā, tas nozīmē, ka viņa darbība ir dienesta uzraudzībā un uzņēmums tiek periodiski pārbaudīts.
Tādēļ mājās cepta kūka pati par sevi nav nekas aizdomīgs vai neatļauts, taču brīdī, kad mājas virtuvē gatavotais ēdiens no cienasta ģimenei un draugiem pārtop par preci, ko regulāri piedāvā pircējiem, sāk darboties arī pārtikas aprites prasības.
