Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
Publicitātes foto

Toms Nāburgs: Vēja parku izbūve jāpaātrina, bet nav jāsasteidz 0

Toms Nāburgs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Eksperti atklāj, ka ir kaut kas, no kā Putins baidās vairāk nekā no NATO
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Lasīt citas ziņas

Patlaban kara un enerģētiskās krīzes krustugunīs Latvijā ir uzsākts straujš process enerģētiskās neatkarības panākšanai, galveno risinājumu redzot atjaunīgās enerģijas projektu iespējami ātrā attīstīšanā.

Valdība ir uzdevusi ministrijām pilnveidot normatīvo regulējumu, lai paātrinātu vēja enerģijas izmantošanu, uzstādot vēja elektrostaciju (VES) parkus Latvijas teritorijā. Izmaiņas normatīvajā regulējumā pavisam noteikti ir nepieciešamas, vēja nozarē par to runājam un cīnāmies jau ilgstoši. Žēl, ka bija jāsagaida kritisks brīdis, lai sāktos aktīvs darbs pie VES parku normatīvās vides sakārtošanas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēja nozarē atbalstām pārmaiņas, taču bažas raisa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plāns uz šo risinājumu skatīties īstermiņā un atgriezties pie iepriekšējās kārtības, tiklīdz sasniegta noteikta elektrības ražošanas jauda. Asociācija piekrīt, ka izmaiņas nepieciešams veikt operatīvi, tomēr steigā nedrīkst pazaudēt kvalitāti un ilgtermiņa skatījumu.

Pašreizējais administratīvais process VES izbūvei, pat ja tam netiek likti šķēršļi, ir smagnējs un aizņem divus līdz trīs gadus ar nosacījumu, ka viss process virzās gludi, bez aizķeršanās. Pēc tam būvniecībai nepieciešami vismaz 18 mēneši. Tik ilgi gaidīt šī brīža situācijā nevaram atļauties, process ir jāsaīsina, taču tas nedrīkst notikt uz kvalitātes rēķina. Uzskatām, ka pašreizējā iecere atcelt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu nav apdomāta un to neatbalstām.

IVN kalpo ne vien kā dabas aizsardzības, bet arī vēja parku attīstītāju un investoru drošības garants, ka vēlāk netiks apstrīdēts tā tiesiskums. Finanšu institūcijas neiegulda resursus potenciāli riskantos projektos, saskatot tajos vides, labas pārvaldības un tiesvedības riskus.

IVN process ir jāsaglabā, citādi var rasties jaunas problēmas, piemēram, projektu attīstītāji, kuriem patiesībā nemaz nav kapacitātes VES projektu realizēšanā, varēs viegli saņemt jaunu jaudu ieviešanas atļaujas un vienlaikus arī rezervēt pārvades sistēmas jaudas, liedzot tās izmantot kvalificētiem nozares uzņēmumiem.

Lai pret to nodrošinātos, ja patiešām atteiksimies no IVN procesa, ierosinām paredzēt būtiskus drošības naudas apmērus par katru pārvades jaudas rezervēto MW, tādējādi kvalificējot tikai tos uzņēmējus, kuri spēs izbūvēt nepieciešamo VES jaudu. Spekulanti Latvijas enerģētisko neatkarību nenodrošinās.

Jāpiebilst, ka IVN process līdz šim nav bijis lielākais kavēklis VES projektu attīstībā. Lielākā problēma ir bijis šī procesa nākamais solis – pašvaldību iespējas pateikt politisku “nē’’ vēja parku attīstīšanai. Pašlaik, ja pašvaldības teritoriālajā plānojumā nav paredzēta vēja parku izbūve, uzņēmējiem nav vērts procesu nemaz sākt, lai gan, iespējams, izpētes rezultātā parādītos potenciāli piemērota vieta vēja parku izbūvei.

Reklāma
Reklāma

Nepieciešamas izmaiņas regulējumā, kas nedotu iespēju pašvaldībām apstādināt VES būvniecību arī pēc pozitīva IVN saņemšanas. Šī riska novēršana būtiski paātrinātu VES parku attīstību Latvijā un radītu lielāku uzticību un interesi no investoru puses. Pretējā gadījumā investors pēc divu trīs gadu darba, 100 tūkstošu eiro ieguldījuma un pozitīva IVN saņemšanas tik un tā var kļūt par politisku procesu ķīlnieku un būt spiests “nolikt projektu plauktā”.

Tā vietā, lai atceltu IVN procedūru vēja elektrostacijām ar jaudu virs 50 MW, aicinām mainīt regulējumu tā, lai, balstoties uz pozitīva IVN secinājumiem, pašvaldībām būtu iespējas mainīt teritorijas plānojumu, atļaujot būvēt VES zonās, kurās iepriekš tas nav paredzēts.

IVN ir daudz detalizētāks nekā pašvaldību teritorijas plānojumi un daudz kvalitatīvāk pamato būvniecības drošumu un piemērotību noteiktā teritorijā. Papildus jādod iespēja risināt detālplānojuma jautājumus konkrētā VES tehniskajā projektā. Šāda pieeja būtiski saīsinātu VES attīstības laiku un nebūtu vajadzības atcelt IVN procedūru.

Jaunajos plānos VES būvniecība nav atļauta nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās, taču tajās saskatām ļoti augstu potenciālu. Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās vēja parku ietekme uz vidi ir būtiski mazāka nekā, piemēram, mežu teritorijās, turklāt tur jau ir izveidota nepieciešamā infrastruktūra. Būvējot VES uz lauksaimniecības zemēm, tiktu aizņemta ļoti maza platība. Aplēses rāda, ka 1000 MW jaudas VES izbūvei kopā nepieciešami vien ap 300 ha zemes, tādēļ aicinām uzsākt diskusiju ar Zemkopības ministriju par nacionālās nozīmes lauksaimniecību zemju atvēršanu vēja parkiem.

Vēja nozares vadošie uzņēmumi arī šobrīd, tāpat kā līdz šim, ir gatavi ar savu gadu gaitā uzkrāto pieredzi piedalīties rosināto normatīvo aktu grozījumu izstrādē un novērst iespēju sasteigt lēmumus, nonākot no viena grāvja otrā.

* Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs

SAISTĪTIE RAKSTI