Vēža nāves gadījumu skaits lielā alkohola patēriņa dēļ dubultojies: satraucošas ziņas izskan arī jaunākiem cilvēkiem 0
Alkohola saistība ar vēzi nav stāsts tikai par aknu slimībām. Jaunākajos pētījumu datos redzams, ka pēdējo trīs desmitgažu laikā būtiski pieaudzis ar alkohola lietošanu saistīto vēža nāves gadījumu skaits, turklāt satraucošas tendences novērotas arī gados jaunāku pieaugušo vidū.
Aprēķinātajos datos redzams, ka ikgadējais alkoholam attiecināmo vēža nāves gadījumu skaits pieauga no 11 361 gadījuma 1990. gadā līdz 23 126 gadījumiem 2023. gadā, tātad vairāk nekā divkāršojās.
Pētnieki uzsver, ka alkohola ietekme uz vēža risku ir daudz plašāka par sabiedrībā labi zināmo saistību ar aknu vēzi.
Ar alkoholu saistīts ne tikai aknu vēzis
Alkohols ir klasificēts kā 1. grupas kancerogēns – viela, par kuru ir pietiekami pierādījumu, ka tā var izraisīt vēzi cilvēkiem. Zinātniskie dati saista alkohola lietošanu ar vairākiem vēža veidiem, tostarp krūts, aknu, barības vada un kolorektālo vēzi, kā arī dažiem galvas un kakla vēža veidiem.
Pētījumā analizēta arī alkohola saistība ar prostatas, kuņģa un aizkuņģa dziedzera vēzi. Pētnieki norāda, ka sabiedrībai alkohola ietekme uz daļu no šiem vēža veidiem joprojām ir mazāk zināma.
“Vispārsteidzošākais atklājums bija alkohola potenciālā ietekme uz dažādiem vēža veidiem,” sacīja pētījuma vadošais autors.
Satraucošas tendences arī jaunākiem cilvēkiem
Īpašu uzmanību pētnieki pievērsuši pieaugušajiem vecumā no 20 līdz 54 gadiem. Šajā grupā kolorektālais vēzis bija biežākais alkoholam attiecināmais vēža nāves cēlonis vīriešiem. Sievietēm pirmajā vietā bija krūts vēzis, bet kolorektālais vēzis ierindojās otrajā vietā.
Šie rezultāti ir nozīmīgi arī tādēļ, ka pēdējos gados vairākās valstīs vērojams kolorektālā vēža sastopamības pieaugums jaunāku pieaugušo vidū.
Pētnieki pieļauj, ka alkohola lietošana varētu būt viens no faktoriem, kas palīdz izskaidrot šo tendenci, taču uzsver, ka ar konkrēto pētījumu nevar pierādīt, ka alkohols ir vienīgais vai galvenais šī pieauguma iemesls.
Pētījuma autori norāda, ka alkoholam attiecināmo vēža nāves gadījumu pieaugums skāris dažādas vecuma grupas un vairākus vēža veidus.
Visliktākā situācija bija novērojama vīriešiem vecumā no 55 gadiem.
Vai droša alkohola deva vispār pastāv?
Pētnieki uzsver, ka zemākā alkohola deva, pie kuras vēža risks pilnībā izzustu, nav noteikta. Tādēļ viņi aicina samazināt alkohola patēriņu līdz iespējami zemākajam līmenim.
Tas gan nenozīmē, ka ikviens cilvēks, kurš regulāri izdzer vienu glāzi vīna vai alus, saslims ar vēzi. Pētījumā aplūkotas populācijas līmeņa tendences un alkoholam attiecināmo risku, nevis paredz konkrēta cilvēka saslimšanu.
Pētījuma autori secina, ka alkohols būtu jāuztver kā viens no potenciāli maināmiem vēža riska faktoriem. Samazinot tā patēriņu, iespējams samazināt arī ar alkoholu saistīto vēža risku.
