Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Pexels

Viedoklis par rakstu “Arboristi jau kapos” 1

Jānis Strausmanis

Slavenais dižkoku pētnieks Guntis Eniņš nostājies uz kara takas ar arboristiem-kokkopjiem. Pēdējā laikā arvien biežāk LA.lv parādās sirdi plosoši raksti viņa izpildījumā (vismaz ar viņa parakstu). Diemžēl pēdējo “Arboristi jau kapos! Nozāģē dzimtas piemiņas ozolu un aizved uz katlumāju sakurināšanai“ jau varētu klasificēt kā naida kurināšanu pret profesiju.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Lasīt citas ziņas

Izlasot šo sirdi plosošo rakstu, liekas visus arboristus vajadzētu kā „sugu izšaut”…. bet „velns nav tik melns kā viņu mālē” Turpat LA.lv ir atrodams otrs raksts saistībā ar šo koku zāģēšanu – “Nevienu koku nezāģējam prieka pēc!” Skaidro, kāpēc Māršavu kapos izcērt kokus, kur tiek skaidrots iemesls koku izzāģēšanai.

Protams, man nezinot konkrēto gadījumu, var tikai minēt kā bija patiesībā, vai tiešām bija tik slikti, lai nevarētu glābt… Bet tai pašā laikā tas „raudu raksts” ir apliecinājums Antuāns de Sent-Ekziperī “Mazā prinča” slavenajam citātam – „Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis”. Proti, ja būtu laikus piesaistīti speciālisti, kas būtu novērsuši radušās problēmas un riskus, kas veidojas, tad nebūtu šāds stāsts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Un nevajaga pārmest pašvaldībai, jo bieži, tās cīnās ar sekām un ne vienmēr pietiek naudas profilaktiskajiem pasākumiem. Ja cilvēks sabiedriskā vietā to koku sev par prieku ir iestādījis, tad arī jārūpējas par to lai tas augtu kvalitatīvs un drošs. Neder salīdzinājums ar mežu, kur kokus neviens nepieskata, jo tur arī cilvēki (tik intensīvi) nestaigā un nepieprasa 100% garantiju, ka uz galvas zars neuzkritīs…

Turklāt kapos ir vēl viena specifika – sakņu apciršana, rokot kapus. Jo kokam saknes veidojas ne gluži tā kā bērnu zīmējumos, sakņu dziļums ir līdz apmēram vienam metram (izņemot enkurojošās) un platība mērāma 3-4x no vainaga projekcijas. Zinot, ka katra saknīte ir atbildīga par „savu lapu”, tad regulāri apcērtot saknes ir jāparedz regulāra vainaga kopšana…

Guntis Eniņš uzskaita arī dažus arboristu „nedarbus”, tomēr aizmirst uzskaitīt arī labos darbus, kur ir bijis kopā ar tiem pašiem arboristiem. Piemēram, Usmas Elku liepa.

Tāpat neviena vārda nebilst par to, ka Rīga katru gadu atvēl naudas līdzekļus un tiek kopti pilsētā esošie dižkoki. Katru gadu Dabas aizsardzības pārvalde izsludina konkursus un tiek kopti dižkoki visā Latvijā. Vai to viņš nezina? Šaubos…

Tāpat pieminētajam Ēbelmuižas ozolam tika noņemta stute, jo tā nepildīja savu funkciju. Vairākus gadus tā bija karājusies balstāmajā zarā par koliecināja noberzumi zarā. Veicot atbilstošu koka vainaga kopšanu, tas izskatās un jūtas labi bez visas stutes.

Pēdējā laikā ne tikai Guntis Eniņš vai Ingrīda Erenpreiss (LTV “4.studija” 23. maija raidījumā), bet arī dažādos sociālos portālos tiek rīkoti vārdiski uzbrukumi kokkopjiem – arboristiem. Žēl, ka Latvijas lielie mediji – LA.LV un LTV1, pie šādiem uzbrukumiem nepaprasa arī otras puses viedokli, tādējādi cilvēku apziņā šīs profesijas cilvēki tiek noniecināti.

Reklāma
Reklāma

Piemēram, Latvijā ir divas izglītības iestādes (Bulduru dārzkopības viduskola un Orges tehnikums), kuru pārstāvjus var uzaicināt izteikt viedokli. Tāpat ir Latvijas kokkopju-arboristu biedrība (www.kokiem.lv), kuru šobrīd vada šīs profesijas „Tēvs” (Cilvēks kas attīstīja šo profesiju Latvijā) Andris Spaile, kā arī citi šis nozares „pionieri”, attiecīgi ar lielāko pieredzi nozarē, labprāt padalītos ar viedokļiem – Edgars Neilands(SIA Labie koki), Gvido Leiburgs(SIA Koku Eksperts), Uģis Šmits(SIA Arborists) u.c.

Piemēram, mūsu biedrība šogad lielās talkas ietvaros nevis bezjēdzīgi cīnījās ar atkritumiem, bet Talsu dendroloģiskā parkā sakopa interesantu nokareno pīlādzi, atbrīvojot to no ceriņu un jasmīnu krūmiem, kuros to gandrīz vairs nevarēja pamanīt. Tāpat pirms gada Valdemārpilī izglābām skaistus zīdkokus, ko apzaļumošanas komisija bija „norakstījusi”. Veicām to sakopšanu un šogad pārliecinājāmies, ka tie jūtas labi….

Kā jau katrā nozarē, arī kokkopju-arboristu vidū ir atrodami negodprātīgi speciālisti, kā arī cilvēki, kas uzdodas par diplomētiem speciālistiem, vai tāpēc kāda „nedarba augļi” būtu jāatiecina uz visiem un vispārīgi?

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.