“Nevienu koku nezāģējam prieka pēc!” Skaidro, kāpēc Māršavu kapos izcērt kokus 0
Pēc Gunta Eniņa vēstules saņemšanas “LA” redakcija sazinājās ar Daudzeses pagasta pārvaldes vadītāja Signi Gaigalnieci. Viņa skaidro, ka Māršavu kapos koku bīstamību izvērtējusi Jaunjelgavas novada Koku izciršanas atļauju izsniegšanas komisija, kas devusi atzinumu, kuri koki ir bīstami un būtu izzāģējami.
“Kad ciršanas komisija devusi atļauju, dodam uzdevumu arboristam izzāģēt koku, nebojājot kapu kopiņas. Pēc tam kokus ved uz katlumāju,” piebilst pagasta pārvaldniece.
Kapos katram kokam ir savs inventarizācijas numurs, un tie visi ir bilancē, līdz ar to nekāda patvaļīga koku zāģēšana neesot iespējama. Arī ozols no Māršavu kapiem esot aizvests uz katlumāju, novērtēts tā apjoms, un ar aktu tas ņemts bilancē kā kurināmais. “Nekur citur šie koki nav izmantojami. Mums te pasaules kara laikā bija smagas cīņas, koki pilni ar šāviņu šķembām,” apgalvo S. Gaigalniece.
Jaunjelgavas novada Koku izciršanas atļauju izsniegšanas komisijas priekšsēdētājs Uldis Albiņš pastāstīja, ka, saņemot sūdzību, ka Māršavu kapos nozāģēts dižozols, veikta tā pārmērīšana. “Tas nebija dižozols,” piebilst U. Albiņš.
“Mēs tikai bojātos kokus zāģējam, kas ir bīstami iešķēlušies vai pārliekušies pāri. Tādus, kas potenciāli varētu apdraudēt vai nu mājas, elektrības stabus vai kapos kapu kopiņas. Mēs nevienu koku nezāģējam sava prieka pēc. Katra koka zāģēšana ir izmaksas. Mums nav mērķis izzāģēt dižozolus novadā!”
Koku ciršanas komisija katru gadu apseko kapsētas, izvērtējot bīstamos kokus un to zarus.
“Latvijā ir unikāla tradīcija taisīt kapus mežā. Koki saaug, krīt lapas, zari… Veicot jaunus apbedījumus, cieš koku saknes, stiprākā vējā tie izgāžas, salauž apmales, pieminekļus… Nedod, Dievs, ja kāds uzkritīs virsū kopiņām, tad atkal pārmetīs, kāpēc nesekojam līdzi koku stāvoklim,” atzīst U. Albiņš.
Jaunjelgavas novadā izzāģētie koki tiek uzskaitīti un savu mūžu beidz katlumājā. “Diemžēl… Parasti šie koki ir zaraini, nav jau taisnas priedes, no kurām dēļus taisīt. Lielākoties vai nu nokaltuši, vai ar trupi bojāti,” secinājis koku ciršanas komisijas vadītājs.
Kapsētu izveide un uzturēšana ir uzdota pašvaldībām un valstiskā līmenī nav reglamentēta. Viena no pašvaldību funkcijām ir uzturēt kapsētu infrastruktūru – kapliču, celiņus, ierīkot ūdens ņemšanas vietas un tualetes kapsētu apmeklētājiem, izvietot sadzīves atkritumu konteinerus, kā arī nodrošināt bīstamo koku un zaru izzāģēšanu.
