Interneta veikals “Barbora”, kas veic pārtikas piegādi uz mājām, piedzīvojis strauju pieprasījuma kāpumu.
Interneta veikals “Barbora”, kas veic pārtikas piegādi uz mājām, piedzīvojis strauju pieprasījuma kāpumu.
Publicitātes foto

Vieniem krīze, citiem uzplaukums. Kur Latvijas uzņēmumi saskata iespējas? 0

Covid-19 epidēmija, kuras savaldīšanai noteikti cilvēku pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, ir strauji mainījusi mūsu ikdienu. Pielāgoties nākas arī uzņēmumiem, kas lielākoties piedzīvo apgrozījuma kritumu. Taču ir nozares un uzņēmumi, kas šobrīd pieredz uzplaukumu, jo to pakalpojumi kļuvuši ļoti pieprasīti.

Krievijas iebrukums Ukrainā var kļūt par Trešā pasaules kara sākumu
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
Lasīt citas ziņas

 

Epidēmijas dēļ bez klientiem palikušas daudzas viesnīcas un tūrisma aģentūras, apmeklētājiem slēgtas sporta zāles, kino un teātris, tādēļ tūkstošiem cilvēku palikuši bez darba un ienākumiem. Latvijas ekonomiku gaida grūti laiki, taču arī šobrīd ir nozares, kur vērojams apgrozījuma pieaugums, tādēļ uzņēmumi paplašina darbību un meklē jaunus darbiniekus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā kā liela daļa sabiedrības ir pārgājusi uz attālināto darbu un mācībām, jaunas iespējas pavērušās informācijas tehnoloģiju un sakaru uzņēmumiem, kas intensīvi strādā, lai nodrošinātu attālinātam darbam nepieciešamo infrastruktūru.

Arī krīzes laikā joprojām ir nepieciešams apmierināt cilvēku pamatvajadzības, piemēram, pēc pārtikas, tādēļ par dīkstāvi nav jāuztraucas pārtikas ražotājiem, tirgotājiem un piegādātājiem. Restorāni un kafejnīcas pārorientējas no klientu apkalpošanas klātienē uz gatavā ēdiena piegādi mājās, kas ļāvis strauji attīstīties ēdiena piegādes servisiem “Wolt” un “Bolt Food”.

 

Pārtiku pērk internetā

Epidēmija mainījusi arī pārtikas veikalu apmeklēšanas ieradumus: pircēji retāk iet uz veikalu, cenšas vienā reizē iegādāties pārtiku ilgākam laikam.

Daudzi izmanto iespēju pasūtīt pārtiku internetā, jo kurjers nogādā pirkumus līdz mājas durvīm un pašam nemaz nav jāiet uz veikalu. Veikalu tīklā “Maxima” pircēju skaits ir sarucis vidēji par 30% dienā, bet ar “Maxima” grupu saistītais pārtikas un sadzīves preču interneta veikals “Barbora” ziņo par strauju apgrozījuma kāpumu.

“Pieprasījums pēc pārtikas un sadzīves preču piegādes uz mājām ir palielinājies līdz pat četrām reizēm,” vēsta “Barbora.lv” vadītāja Sanita Bērziņa. Veikala darbinieki strādā no agra rīta līdz vēlam vakaram, lai paspētu izpildīt pasūtījumus.

“Kopš ārkārtas situācijas sākuma esam dubultojuši darbinieku skaitu. Šobrīd mums pietiek darbinieku, ņemot vērā strauji augušo pieprasījumu, taču rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai un nepieciešamības gadījumā esam gatavi strādāt ar vēl lielāku jaudu,” norāda Bērziņa.

“Barbora.lv” līdz šim galvenokārt apkalpoja Rīgas un Pierīgas iedzīvotājus, bet tagad pārtikas tirdzniecība internetā tiek izvērsta arī citos Latvijas reģionos. Uzņēmums par to domājis jau sen, bet ārkārtas situācija pasteidzinājusi idejas īstenošanu. “Arī līdz šim “Barbora.lv” klientu skaits ar katru mēnesi stabili pieauga, jo klienti novērtēja priekšrocības, ko sniedz pārtikas iegāde internetā.

Paredzam, ka daļa klientu, kas nesen sākuši izmantot mūsu pakalpojumus, arī turpmāk izvēlēsies un novērtēs piegādes saņemšanu mājās vai preču saņemšanu veikalos jau komplektētā veidā, tādējādi ievērojami samazinot un ietaupot veikalā pavadīto laiku,” prognozē Bērziņa.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas ievērojami audzis arī pasūtījumu vidējais apmērs. Pirms tam “Barbora.lv” klientu vidējais pirkums svēra 25 kg (četri līdz pieci maisiņi ar iepirkumiem), bet pašlaik tas sasniedzis jau 40 kg. Mainījies arī pasūtīto preču klāsts: krietni palielinājies pieprasījums pēc makaroniem un rīsiem, konservētiem produktiem, arī mājdzīvnieku barības.

Līdzīgas tendences vērojamas tirdzniecības tīkla “Rimi” e-veikalā: klientu skaits ir ļoti strauji palielinājies, arī vidējais pirkumu grozs audzis par aptuveni 30%. Laikā, kad daudzi uzņēmumi spiesti atlaist darbiniekus, “Rimi” veikalu tīkls martā pieņēmis darbā vairāk nekā 250 jaunu darbinieku.

 

Pūļa psiholoģija

Zivju konservu ražotājs “Karavela” palielinājis ražošanas apjomu un pieņēmis jaunus darbiniekus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Kā secina “Luminor” bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, epidēmijas sākumposmā cilvēki pastiprināti iepirkuši ilgi uzglabājamo pārtiku. “Iemesli varētu būt dažādi. Daži ir rūpējušies par to, lai epidēmijas kulminācijā mazāk būtu jāiet uz veikalu.

Citus varbūt satrauc iespēja, ka pārtika no veikaliem pazudīs, kas gan ir grūti iztēlojams scenārijs. Varbūt vienkārši darbojas pūļa psiholoģija – ja tuvojas krīze, tad ir risks, ka citi iztukšos plauktus, tāpēc jāpasteidzas pirms viņiem.”

Strautiņš secina, ka šis laiks līdz šim bijis ļoti ienesīgs daudziem Latvijas pārtikas ražotājiem. “Mūsu pārtikas nozarē ir daudz uzņēmumu, kas specializējušies ilgi uzglabājamas pārtikas ražošanā. Piemēram, mums ir liela zivju konservu ražošanas nozare, kas šobrīd piedzīvo atdzimšanu.

Kamēr citur cilvēki zaudē darbu, konservu ražotājs “Karavela” paplašina darbību un pieņem jaunus darbiniekus.” Pieprasījums pēc “Karavelas” produkcijas gan Latvijā, gan ārzemēs ir strauji audzis, tādēļ uzņēmums palielinājis ražošanu.

Vēl nesen uzņēmums sūdzējās par darbaspēka trūkumu un gribēja ievest viesstrādniekus no ārzemēm, bet šobrīd augošā bezdarba apstākļos būs vieglāk sameklēt darbiniekus tepat uz vietas.

 

Pircēji veido krājumus

Kā stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, epidēmijas laikā ir būtiski audzis pieprasījums pēc pārtikas produktiem, kam ir ilgāks derīguma termiņš.

Viņš gan atturas prognozēt, vai šāds pieprasījums pēc konserviem saglabāsies arī ilgtermiņā. “Cilvēki šobrīd veido pārtikas uzkrājumus, ko kādreiz būs jāsāk lietot, un tad pieprasījums varētu kristies, kamēr viņi būs izlietojuši krājumus. Pašlaik grūti spriest, vai tagad mūsu produkciju vairāk pērk cilvēki, kas to lieto ikdienā, vai arī tie, kas epidēmijas iespaidā metušies veidot krājumus.”

Par pieprasījuma kāpumu ziņo arī citi pārtikas uzņēmumi, kas ražo produktus ar ilgāku glabāšanas termiņu. Piemēram, gaļas pārstrādes uzņēmums “HKScan Latvia” (pazīstams ar “Rīgas miesnieka” zīmolu) ievērojami palielinājis pelmeņu eksportu uz citām Eiropas valstīm. Arī gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers” krīzes laikā nolēmis turpināt investīcijas, ieguldot vairāk nekā 1,1 miljonu eiro ražošanas attīstībā.

Pēteris Strautiņš prognozē, ka uz labiem ienākumiem var cerēt arī citas pārtikas rūpniecības nozares. “Latvijā ir spēcīgi graudu pārstrādātāji. Viens pats “Dobeles dzirnavnieks” gadā pārstrādā apmēram tikpat, cik apēd Latvijas iedzīvotāji, bet ir arī citi ražotāji.

Mums ir spēcīgi siera ražotāji, piemēram, “Preiļu siers”, arī siers ir ilgi uzglabājams produkts. Iespējams, ka savs labums būs arī augļu un dārzeņu pārstrādātājiem, piemēram, “Puratos Latvia”.”

 

Dezinfekcijas līdzekļi

Covid-19 epidēmijas laikā daži uzņēmumi izmanto iespēju ienākt citā nišā, uzsākot jaunu produktu ražošanu.

Piemēram, šobrīd ārkārtīgi audzis pieprasījums pēc roku dezinfekcijas līdzekļiem, kas nepieciešami, lai samazinātu inficēšanās risku. Šādus līdzekļus sācis ražot gan kosmētikas uzņēmums “Madara Cosmetics”, gan alkohola ražotājs “Latvijas balzams”.

Ražošanas jaudu palielinājusi arī Rīgas Farmaceitiskā fabrika, kas ražo līdzekli roku dezinfekcijai. “Mūsu uzņēmums aktīvi strādā, ražojam gan zāles, gan roku dezinfekcijas līdzekli. Lai apmierinātu lielo pieprasījumu, mūsu darbinieki strādā par divām stundām ilgāku darba dienu. Pašlaik arī meklējam jaunus darbiniekus,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Diāna Stepiņa-Gauja.

Lai gan varētu šķist, ka šobrīd, kad daudzi ir aizdomājušies par savu veselību, uz lielāku peļņu varētu cerēt veselības aprūpes uzņēmumi, tomēr šajā nozarē Covid-19 epidēmija ir pabīdījusi malā citu slimību ārstēšanu, tiek atcelta pacientu pieņemšana un plānveida operācijas.

Piemēram, ziņās dzirdam, ka pacientu pieplūdums vērojams E. Gulbja laboratorijās, kur iespējams nodot analīzes koronavīrusa noteikšanai (tās maksā 80 eiro). Taču uzņēmuma apgrozījums patiesībā ir krities: lai gan koronavīrusa analīzes veiktas vairākiem tūkstošiem cilvēku, ievērojami sarucis pieprasījums pēc citu veidu analīzēm, kas līdz šim nodrošināja lielāko daļu ienākumu.

 

Galda spēļu uzņēmuma “Brain Games” vadītājs Egils Grasmanis spriež, ka turpmāk būs vairāk jāattīsta galda spēļu tirgošana internetā.
Foto: Karīna Miezāja

Tā kā šobrīd izklaide ārpus mājas ir ļoti ierobežota, lielākas iespējas paveras tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā izklaidi mājas apstākļos.

Piemēram, tirgotāji vēsta, ka audzis pieprasījums pēc galda tenisa, biljarda un novusa galdiem. Brīvo laiku ģimenes lokā iespējams aizpildīt arī ar dažādām galda spēlēm.

“Galda spēles un puzles ir patiešām jēgpilns un kvalitatīvs brīvā laika pavadīšanas veids, un cilvēki to šobrīd novērtē. Pēdējā laikā apgrozījums mūsu internetveikalā ir audzis,” stāsta uzņēmuma “Brain Games” vadītājs Egils Grasmanis.

Tiesa gan, vienlaikus krities apgrozījums lielveikalos, kas brīvdienās ir slēgti, tādēļ uzņēmumam jādomā par biznesa modeļa maiņu. “Līdz šim nebijām pievērsuši tik lielu uzmanību galda spēļu tirdzniecībai internetā, bet pašlaik ir jāpielāgojas citai situācijai,” secina Grasmanis.

 

Mobilā interneta izaugsme

Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Mortens Hansens prognozē, ka tuvākā nākotnē varētu augt pieprasījums arī pēc datorspēlēm un tā sauktā e-sporta, jo tradicionālās sporta sacensības šobrīd nav iespējamas.

Hansens norāda, ka arī darbs un mācības arvien vairāk pārcelsies uz elektronisko vidi. “Tagad daudzas sapulces un skolēnu apmācība notiek internetā. Ieguvējas būs tās firmas, kas varēs piedāvāt šādam darbam nepieciešamās tehnoloģijas, piemēram, “Zoom”.

Domāju, ka Latvijai ir labas iespējas izmantot šo tendenci savā labā, jo mums ir ātrs un kvalitatīvs interneta tīkls.”

Mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji informē, ka kopš epidēmijas sākuma strauji audzis mobilā interneta patēriņš reģionos, jo daudzi klienti no Rīgas pārcēlušies uz lauku mājām, arī vietējie izmanto iespēju strādāt un mācīties attālināti.

“Mobilais internets šobrīd piedzīvo straujāko izaugsmi, jo pašreizējos apstākļos bez interneta faktiski nav iespējas veikt daudz kritiski svarīgu funkciju.

To pierāda arī mūsu un “Norstat” veiktā iedzīvotāju aptauja, kurā 85% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mobilā telefona un interneta neesamība šobrīd radītu lielas problēmas un neērtības,” vēsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

 

Jau gatavi risinājumi

Rīgas Tālmācības vidusskolas dibinātāja Ilze Kalniņa-Dauga spriež, ka šīs skolas audzēkņi un skolotāji šobrīd ir labākā situācijā, jo jau sen pieraduši strādāt attālināti.

“Šobrīd daudzas skolas ir spiestas ļoti straujā tempā ieviest attālinātās apmācības risinājumus, bet mums jau ir uzkrāta ļoti liela pieredze un gatavi risinājumi. Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas neviens mūsu skolas darbinieks “neiet uz darbu”, bet mēs visi “esam darbā”, jo ir pieejami risinājumi, kā strādāt attālināti.

Saeimai vajadzēja pāris nedēļas, lai noorganizētu attālināto darbu, bet mēs to varējām izdarīt vienas dienas laikā,” lepojas Kalniņa-Dauga. Viņa prognozē, ka nākotnē tālmācība kļūs arvien populārāka.

“Mūsu skola sākotnēji bija orientēta uz pieaugušiem cilvēkiem, kas vēlējās papildināt izglītību, bet pēdējo gadu laikā ir palielinājies vidusskolas vecuma audzēkņu skaits. Pārsvarā tie ir pēdējo klašu audzēkņi, kas paralēli mācībām strādā vai nodarbojas ar sportu, tikai neliela daļa ir tādu, kas visu laiku velta mācībām.”

Arī bankas “Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš prognozē, ka nākotnē noteikti palielināsies pieprasījums pēc risinājumiem attālinātam darbam un mācībām. “Koronvīrusa krīze daudziem būs mainījusi paradumus; cilvēki domās, ka došanās uz biroju vai komandējumā nav tik nepieciešama,” uzskata Strautiņš.

SAISTĪTIE RAKSTI

“Es ļoti ceru, ka šī krīze liks cilvēkiem pārvērtēt attieksmi pret dabu, jo tā ir parādījusi civilizācijas ievainojamību. Globalizācija un tehnoloģiju attīstība dara dzīvi interesantāku, taču arī palielina katastrofālu satricinājumu risku.

Esam saņēmuši atgādinājumu, ka cilvēku iejaukšanās dabas procesos var radīt neprognozējamas sekas. Sagaidu, ka daudz vairāk mainīsies tehnoloģijas, nevis dzīvesveids, jo cilvēki diez vai gribēs atteikties no komforta. Tātad vēl straujāk var attīstīties atjaunojamās enerģijas iekārtu ražošana, sniedzot ieguvumu arī Latvijas uzņēmumiem, kas piegādā sastāvdaļas šiem produktiem.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Krievijas iebrukums Ukrainā var kļūt par Trešā pasaules kara sākumu
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
Lasīt citas ziņas
VIDEO. Traģēdija vai sakritība? Kādā Rīgas skolā audzēknis iesit skolotājam pa žokli: pedagogs nokļūst slimnīcā, bet vēlāk nomirst
“Mēs atsakāmies braukt uz slaktēšanu.” Doneckas kaujinieki atsakās karot
“Mani visvairāk apbēdina, ka tā puse, kura ir par labiem zēniem, baidās to izteikt.” Aivars Broks par sabiedrības saliedētību Daugavpilī
VIDEO. Patiess un ļoti emocionāls video: ko postošais karš ir atņēmis ukraiņu ģimenēm
Dziedātājs Andris Ērglis azartspēļu dēļ jau gadiem ilgi cīnās ar parādu nomaksu
13:28
Zelenskis: Rietumi nav vienoti Ukrainas atbalsta lietā
13:22
Kuleba: Rietumu izšķiršanās par labu Melnās jūras ostu atbloķēšanai mazticama
13:00
Kremļa plānotais zibenskarš izvērties par krievu karaspēka barbarisku vardarbību pret civiliedzīvotājiem
Anita Muižniece: Nav iespējama vienota sabiedrība, ja bērnus šķirojam pēc valodas
Atbalsta samazinājuma dēļ Rīgā uz citām mītnēm īsā laikā jāpārvieto 570 ukraiņu bēgļi
Uzbrucējs Teksasas skolā nošauj 19 skolēnus
Apinis: Latvijā ir vismaz 10 zinoši ārsti, kuri jau šodien varētu vadīt veselības ministriju labāk par pianistu
Skatītājs jautā: Kāpēc Ukraina nevar samaksāt privātajām militārajām vienībām, lai tās karotu viņu pusē?
Ciklona ietekmē maija pēdējās dienas Latvijā būs vēsas un lietainas
“Sievietes dažreiz vakariņu vietā izvēlas kefīru, bet tā nedariet!” Dziedātāja atklāj, kā, atsakoties no cukura un piena, mainīja dzīvi
Sārts: Krievija gatavojas pamiera sarunām ar Ukrainu, grasoties atņemt tai atsevišķas teritorijas
“Trešdaļai no mums nemaz nav uzkrājumu!” Ekonomists atklāj, kā straujais apkures cenu kāpums ietekmēs mūsu maciņus
VIDEO. “Galīgi jau nekaunīgi palikuši!”: Ivars nakts melnumā savā dārzā sadzird nesaprotamu brakšķēšanu….
“Maiji rāva sirdis cilvēkiem ārā, tāpēc jau nejaucam nost viņu piramīdas!” Bikše par atbrīvošanos no “Padomju mantojuma”
Eksperte: Krievija savu auditoriju sāk gatavot ilgākam karam Ukrainā
“Šis laiks ieplēš rētas.” Saruna ar režisori Lauru Grozu
“Ir nepiemērots brīdis tautas tracināšanai.” Kilbloka par Maskavas ielas pārdēvēšanu
Nākamās divas ziemas ir īpaši būtiskas, jādomā, kā nodrošināties ar resursiem – komentē Roberts Zīle
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
Kalviņš skaidro, vai jaunās Covid-19 mutācijas varētu būt spēcīgākas par pirmo vīrusa variantu?
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
“Es esmu pret vardarbību un toksiskām attiecībām!” “Māmiņu klubs” vadītāja Beitika aicina vardarbībā apsūdzēto reperi Strūbergu uz atklātu interviju televīzijā
“Karš nebeigsies, krievi sāks vēl asiņaināku un apjomīgāku ofensīvu!” Zelenskis firmām, kas pamet Krievijas tirgu, piedāvā turpināt darbu Ukrainā
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
Kā izaudzēt tādus tomātus un gurķus, kādi auga vecmāmiņas siltumnīcā?