Vienkāršie ēdieni var būt tik garšīgi. Ciemos pie prasmīgās saimnieces Antras Pavlovičas 0
Vai zināt, kā garšo cepeškrāsnī, māla podā, gatavots griķu un rīsu sacepums, kas aizdarīts ar krējuma un zaļumu mērcīti? Tas garšo lieliski! Par to varējām pārliecināties, kad viesojāmies Matīšos pie ANTRAS PAVLOVIČAS.
Aizgūst no igaunietēm
Prasmīgā saimniece ir mājražotāja, cep maizi, tortes, plātsmaizes, raudzē dažādu ziedu un ogu vīnus, klāj viesību galdus, ir arī čakla rokdarbniece. Antra Pavloviča savas prasmes papildina Rūjienas amatnieku biedrībā Rūzele, bet pati vada Matīšu pagasta sieviešu biedrību Dzintare. “Reizi mēnesī pulcējamies un tad kopīgi kaut ko gatavojam vai meistarojam. Nevar jau tikai kursēt pa ierasto trasi mājas–darbs–mājas, gribas arī citu pieredzi un emocijas. Dzintares pulcēšanās reizēs sanāk ne tikai Matīšu pagasta sievas, bet sabrauc arī no kaimiņu pagastiem. Interešu loks ir visai plašs – sākot ar floristiku, adīšanu un sveču liešanu un beidzot ar dažādu ēdienu gatavošanu un jaunu recepšu izmēģināšanu,” ar biedrības darbības pamatprincipiem iepazīstina Antra Pavloviča.
Enerģiskās sievas rosās ne vien savā pagastā, bet arī devušās uz kaimiņu valsti Igauniju, kur nelielā pilsētiņā Puhjā tikās ar turienes sieviešu biedrības pārstāvēm. Savukārt kopā ar rūzelietēm Antra devusies pie setiem uz Dienvidigauniju. “Setu sievas mūs cienāja ar ēdieniem, kurus prezentēja kā nacionālos vai arī mūsdienu Igaunijai raksturīgus. Starp tiem bija kaltēto reņģu zupa ar gaļu, kas man īsti negāja pie dūšas, un divi māla podi ar griķu un rīsu sacepumu un rīsu un prosas sacepumu. Man ne prātā nenāca, ka šie vienkāršie ēdieni var būt tik garšīgi. Acīmredzot nozīme ir tam, ka tie vismaz stundu sutinās māla podā cepeškrāsnī.”
Nodzerti seši ķirbji
Antrai ir tā lielā priekšrocība, ka nav jādodas tālu prom no mājām, lai pavasarī saplūktu nātrītes, gārsu, bērzu, priežu un liepu pumpurus, vēl citas dabas veltes, kas stiprina cilvēka organismu. “Nātres pievienoju gan lapu salātiem, gan skābeņu zupai. Pret gārsu tagad esmu rezervētāka, jo bērnībā to ieteica ēst ārsts, lai stiprinātu sirdi, bet koku pumpurus gan garāmejot iemetu mutē,” par dabas zaļās virtuves labumiem stāsta Antra. “Viens no maniem pēdējiem atklājumiem ir ķirbju sula. Šīs lielās ogas audzējam paši, tāpēc ķirbju mums netrūkst. Katru rītu nogriežu pa prāvai ķirbja šķēlei un izspiežu sulu. Man tā garšo tāpat, bet vīrs vēlas, lai pievienoju ābolu sulu, jo grib, lai dzērienam būtu skāņums. Pusotrā nedēļā šādi patērējam vienu ķirbi, bet kopš rudens esam nodzēruši sešus prāvus ķirbjus.”
Lai stiprinātu kāju locītavas, Antra katru dienu apēd tējkaroti smalki saberztu vistu olu čaumalu. Mājputnus audzē paši, tāpēc nav jāsatraucas, ko vistas ēdušas un kādas ir olu čaumalas. Lai tomēr būtu drošāk, Antra izmanto vārītu, nevis svaigu olu čaumalas.
Antras piedāvātās receptes:
Griķu un rīsu sacepums ar zaļumu mērci
Biezpiena plātsmaize ar rabarberiem
Dārzeņu plācenīši
