Viens no Baltkrievijā pēkšņi mirušā ārlietu ministra nāves cēloņiem – skumjas par attiecību atsalumu ar Lukašenko 13
“Vladimirs Makejs ir miris” – šādu ziņu 26.novembrī plkst.16:35 izplatīja ziņu aģentūra BelTA ar atsauci uz Baltkrievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāru. Ziņojumā nebija ne frāzes “Viņš nomira pēkšņi”, ne cita tipiskā formula “Viņš nomira pēc ilgstošas slimības”, kas raksturīga Baltkrievijas varas iestāžu oficiālajam stilam, raksta portāls “Nasha Niva”, sakot, ka šādu informāciju saņēma no četriem nesaistītiem avotiem no medicīnas un valsts pārvaldes.
Uzmanību piesaistīja arī fakts, ka Lukašenko medijos ilgu laiku nebija norādes par ilggadējā Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja nāves iemeslu. Pat programmā “Baltkrievijā šodien” tajā sestdienas vakarā nekas nebija par vienas no augstākajām personībām nāvi, tā nebija pat otrajā vai trešajā vietā.
Visbeidzot, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs neieradās uz sava Baltkrievijas kolēģa bērēm.
Pirmo pēcnāves dienu populārākā nēves versija bija — Makeja nāves cēlonis ir ignorēta sirdslēkme. Taču vēlāk Minskā kļuva zināmi citi nāves apstākļi. Četri “Nasha Niva” avoti valsts pārvaldes un medicīnas jomās kā nāves cēloni nosauca pašnāvību.
Kas varētu novest pie pašnāvības? Šķiet, ka nav viena, galvenā iemesla – tā ir faktoru kombinācija. Pēdējos ministra dzīves gadus pavadīja gan politiskas, gan personiskas drāmas.
Makeja draugi stāsta, ka viņš sāpīgi pārdzīvoja vadītā politiskā kursa sabrukumu, bieži juties nevajadzīgs un dažreiz vienkārši nevietā. Piemēram, Krievijas kara priekšvakarā Makejs runājis par Krievijas karaspēka izvešanu no Baltkrievijas teritorijas pēc mācībām.
Makejs arī zināja, ka Aleksandra Lukašenko administrācija ir sākusi meklēt kandidātus viņa aizvietošanai. “Pēdējā laikā viņam tika liegta personiskā Lukašenko uzmanība, tas viņam bija ļoti sāpīgi,” saka kāds kolēģis. “Viņš saprata, ka augstais amats tuvojas beigām, bet sev vietu nekur citur viņš neredzēja,» stāsta viens no intervētājiem.
Problēmas bija arī ģimenē. Dažas bija publiski, un daži ne. Kā vēsta “Nasha Niva”, nāves dienā Vladimirs Makejs viens atgriezies savās mājās Drozdā. Viņa sieva Vera Poļakova un viņu jaunākais dēls palika savā otrā dzīvoklī. Pēc “Naša Ņivas” informācijas, pirmais mirušo ministru atradis Poļakovas vecākais dēls, kurš uz Drozdu devies pēc neveiksmīgiem radinieku mēģinājumiem ar viņu sazināties pa telefonu. Mēģinājumi ministru reanimēt ne pie kā nav noveduši.
“Nasha Niva” sarunu biedri neredz pazīmes, ka tā būtu slepkavība, kas maskēta kā pašnāvība.
64 gadus vecais Vladimirs Makejs piederēja Lukašenko liberālajam spārnam un bija vienīgais virsotnē, kurš laiku pa laikam runāja baltkrievu valodā. Padomju laikā Makejs bija padomju GRU virsnieks, un viņš sāka savu diplomātisko karjeru neatkarīgajā Baltkrievijā. Makejs kļuva par prezidenta administrācijas vadītāju un vēlāk par ārlietu ministru, izmantojot Aleksandra Lukašenko personīgo biroju, kur amatu viņš ieņēma jau 2000. gadā pēc Viktara Hančara un Jurija Zaharankas pazušanas.
25. novembrī, dienu pirms ziņas par viņa nāvi, tika ziņots par Makeja tikšanos ar Vatikāna nunciju Joziču.
Dažas dienas iepriekš, 22. novembrī, Vladimirs Makejs kopā ar Drošības padomes valsts sekretāru Valfoviču ar militārā transporta lidmašīnu Il-76MD lidoja uz Erevānu. Armēnijā amatpersonas piedalījās CSTO Kolektīvās drošības padomes sēdē.
“Domāju, ka visi šajā zālē ļoti labi atceras viņa runu Visbaltkrievijas Tautas sapulcē, kuru viņš beidza ar vārdiem: “Es mīlu Baltkrieviju!” Šie divi, šķietami vienkāršie, bet ļoti svarīgie vārdi patiešām bija visas viņa dzīves motīvs, – atvadoties no Vladimira Makeja, sacīja viņa draugs un topošais pēctecis Siarhejs Oļeņiks.
