Irāna jau apsver triecienus mērķiem Eiropā: visu izšķiršot Trampa lēmums vienā jautājumā 0
Teherāna apsver iespēju dot triecienus ASV militārajiem objektiem Eiropā, ja ASV prezidents Donalds Tramps nolems atsākt plaša mēroga uzbrukumus Irānai. Apdraudēti varētu būt arī zemūdens optiskās šķiedras kabeļi Hormuza šauruma reģionā, izdevumam Financial Times paziņoja avoti, kas tuvi Irānas varas iestādēm.
Pēc informācijas sniedzēju teiktā, Irānas militāristi vērtējuši iespēju uzbrukt ASV objektiem Dienvideiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs. Starp potenciālajiem mērķiem tika nosaukta Bulgārija, kas nesen atļāva izmantot Bezmeras aviācijas bāzi ASV lidmašīnu uzpildei.
Tāpat Teherānā kā iespējamais mērķis ASV uzbrukuma atsākšanas gadījumā tika izskatīta Kipra. Tur atrodas Lielbritānijas aviācijas bāze, kurai martā uzbruka drons.
Draudi paplašināt karu
Pēc avotu teiktā, jauna liela mēroga konflikta gadījumā Irāna varētu atkāpties no iepriekšējās stratēģijas, kas paredzēja triecienus galvenokārt ASV militārajiem objektiem un infrastruktūrai Tuvajos Austrumos.
Kāds no izdevuma sarunu biedriem norādīja, ka Teherāna nenoteiks ģeogrāfiskos ierobežojumus savai atbildei, ja ASV dos triecienus Irānai:
“Ja ASV aizies pārāk tālu, Irāna aizsargāsies par katru cenu, izies ārpus reģiona robežām un dos triecienu arī Eiropai.”
Irāna apsver arī iespēju uzbrukt zemūdens optiskās šķiedras kabeļiem Hormuza šaurumā. Šāds solis varētu radīt papildu problēmas globālajām komunikācijām un infrastruktūrai.
Ko saka eksperti?
Eksperti uzskata, ka Irānas triecienu draudi Eiropas mērķiem ir reāli, taču to mērogs ir ierobežots. Pēc Lielbritānijas Karaliskā Apvienoto dienestu institūta eksperta Sidharta Kaušala aplēsēm, Irāna varētu izmantot vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes pret ASV objektiem Dienvideiropā un Dienvidaustrumeiropā.
Tajā pašā laikā, palielinoties attālumam, šādu triecienu precizitāte un efektivitāte samazinās. Eksperts atzīmēja, ka smagākas raķetes var pārvarēt ievērojamus attālumus tikai ar noteikumu, ka tiek samazināta kaujas krava.
Cits eksperts vērsa uzmanību uz Irānas mēģinājumiem uzbrukt ASV un Lielbritānijas bāzei Djego Garsijā Indijas okeānā. Pēc viņa teiktā, šie palaišanas gadījumi liecina, ka Irānas rīcībā ir raķetes, kuru darbības rādiuss pārsniedz 2 tūkstošus kilometru.
Tajā pašā laikā nav skaidrs, cik daudz šādu raķešu ir Teherānas rīcībā un vai tā ir gatava tās izmantot demonstratīviem triecieniem.
Irāna jau iepriekš ir mēģinājusi uzbrukt attāliem ASV objektiem. Pēc ASV un Izraēlas kara sākuma pret Irānu Vašingtona paziņoja par vairākiem Irānas raķešu palaišanas gadījumiem Djego Garsijas virzienā, kas atrodas aptuveni 4 tūkstošu kilometru attālumā no Irānas. Pēc ASV datiem, neviena no tām nesasniedza mērķi.
Martā Turcija ziņoja, ka NATO pretgaisa aizsardzība pārtvērusi vairākas no Irānas izšautas ballistiskās raķetes. Tajā pašā mēnesī Lielbritānijas aviācijas bāze Akrotiri Kiprā tika pakļauta drona uzbrukumam. Rietumu amatpersonas tolaik pieļāva, ka aiz šī uzbrukuma varētu stāvēt Irānas sabiedrotie reģionā.
Tajā pašā laikā Financial Times avoti nosauca pagājušā mēneša Irānas triecienu ASV bāzei Jordānijā, kura rezultātā gāja bojā trīs ASV karavīri, par vienu no Teherānas precīzākajiem tālā darbības rādiusa triecieniem.
