Situāciju varēja novērst, bet policija nereaģēja: sieviete nopērk dzīvokli, bet pēc diviem mēnešiem piedzīvo īstu murgu 0
TV24 raidījumā “Uz līnijas” programmētājs un kiberdrošības blogeris Elviss Strazdiņš stāstīja par gadījumu, kad sieviete, izmantojot krāpniecisku shēmu, pārdevusi dzīvokli, bet pircējs pēc darījuma nonācis ļoti sarežģītā situācijā. Viņš skaidroja, kā darbojas šāda veida krāpšana un kāpēc pat notāra apstiprināts pirkuma līgums ne vienmēr pasargā pircēju.
Strazdiņš stāstīja, ka viss sākās ar paziņojumu, ka kāda sieviete pārdod dzīvokli. Pēc tam tika parakstīts pirkuma līgums un puses devās pie notāra, lai visu apstiprinātu.
Viņš skaidroja, ka notāra klātbūtne pati par sevi nenozīmē, ka pirkuma līgums pasargās no krāpšanas. Notāra uzdevums šādā situācijā ir apliecināt paraksta īstumu un to, ka cilvēks nav bijis piespiests parakstīt dokumentus.
Pēc darījuma sieviete apgalvoja, ka patiesībā nav vēlējusies dzīvokli pārdot un esot tikusi apkrāpta. Cilvēks, kurš dzīvokli bija nopircis, pēc nepilniem diviem mēnešiem saskārās ar vēl vienu problēmu – dzīvoklim tika uzlikts arests.
Strazdiņš norādīja, ka šādā situācijā pircējs nonāk ļoti nepatīkamā stāvoklī. Ja dzīvoklis ir arestēts, bijušo īpašnieku no tā nevar izlikt, taču jaunajam īpašniekam tik un tā ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.
Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā cilvēkam nevajadzētu mēģināt pašam izrēķināties ar bijušo īpašnieku vai viņu izlikt. Tas var radīt vēl lielākas problēmas, un situācija būs jārisina tiesā.
Strazdiņš norādīja, ka Latvijā jau ir bijis gadījums, kad dzīvoklis pēc šādas krāpšanas nonācis atpakaļ pie iepriekšējā īpašnieka. Arī šajā gadījumā, pēc viņa teiktā, viss virzoties uz to, ka apkrāptā persona dzīvokli varētu saņemt atpakaļ.
Tomēr šajā gadījumā esot vēl kāda būtiska nianse. Cilvēki jau bija sapratuši, kā šāda krāpšanas shēma darbojas, un viņiem bija zvanījuši arī citi cilvēki. Viņi bija piefiksējuši adreses un informāciju nodevuši policijai, taču policija esot atteikusies uzsākt lietu.
Pēc pāris nedēļām šie dzīvokļi patiešām tika pārdoti. Pēc tam cilvēkiem sāka zvanīt citi, kuri bija informēti par notikušo un stāstīja, ka viņiem esot līdzīga situācija, arī viņu dzīvokļi esot arestēti un viņiem nāksies tiesāties, taču pastāv risks īpašumu zaudēt.
Strazdiņš uzsvēra, ka daļu šādu situāciju varētu mēģināt novērst jau sākumā, taču tas ne vienmēr izdodas, īpaši tad, ja policija uz saņemto informāciju nereaģē.
Viņš ieteica cilvēkiem būt īpaši piesardzīgiem, ja kāds zvana un uzdodas, piemēram, par pārdevēja dēlu. Viens no veidiem, kā pārbaudīt, vai cilvēks patiešām ir tas, par ko uzdodas, būtu lūgt viņam nosaukt kādu blakus esošu māju vai citu konkrētu informāciju par apkārtni, ko īstam tuviniekam būtu jāzina.
