Viestarts Gailītis: Uzbrukums izstādei “Disidents” – mēģinājums sēt bailes 8
VIESTARTS GAILĪTIS
Kad pagājušajā nedēļā Stūra mājā apskatāmajā ekspozīcijā Disidents iebruka cilvēki, kas grūstījās ar izstādes pieskatītājiem un mēģināja sabojāt lelli, kas viņiem atgādināja krustā sistu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, mani pārņēma viegls nelabums, bet pacietīgais latvietis manī reizē arī sevi prātīgi mierināja, ka situācija atrisināsies pati par sevi.
It kā arī atrisinājās – izstādi slēdza tikai uz brīdi, provokatoru pieteikto instalācijas nojaukšanas gājienu aizliedza. Līdz vakar man piezvanīja paziņa un teica, ka esot nelāga sajūta, ka, neskaitot no Saeimas priekšsēdētājas, nekādi nav pausta reakcija par šo izteiksmes brīvības apdraudējumu. Es acumirklī identificējos ar paziņas sajūtu, kas, pilnīgi skaidrs, nebija sveša daudziem. Nav iedomājams, ka cilvēkiem pagāja secen šī gājiena, kas nebūt nebija prasts vandālisms, simboliskā puse – izstādē, turklāt čekas mājā, ielauzās cilvēki skaidrā prātā ar apzinātu nolūku nolauzt krustā piesisto “Putina” lelli. Tā tomēr ir terorizēšana politiskiem mērķiem. Es domāju, ka daudziem palika salti ap sirdi – tāda uzdrošināšanās!
Nekas slikts jau pēc tam nav noticis – valsts ir rīkojusies adekvāti, nodrošinot izstādes turpinājumu un apsardzi un arī mediju salīdzinoši nelielā šim incidentam veltītā uzmanība var savā ziņā būt interpretējama kā brieduma apliecinājums. Sak, nav ko pievērst uzmanību uzbrucējiem, kas, apzināti vai neapzināti, ar savu nemākulību adekvāti paust viedokli un nesavaldīgo lecīgumu, parāda savu uzdrīkstēšanos, gaišā dienā galvaspilsētas centrā ielaužoties tautai vienā no tumšākajām piemiņas vietām un tādējādi mēģina izprovocēt reakciju. Taču nav grūti iedomāties, kādu sajūtu radītu, ja šie cilvēki, kā bija iecerējuši savā pieteiktajā gājienā, 21. maijā nonāktu barā pie čekas ēkas. Psiholoģiski tas varētu būtu visai traumatiski – un iespējams tāds arī bija nolūks.
Iedomājieties, kā tas izskatītos – “18-50 gadus veci vīrieši” (tā bija rakstīts Facebook uzsaukumā) gājienā no Pļaviniekiem uz Stūra māju. Precīzs trāpījums latviešu vēsturiskajā zemapziņā iedēstītajās bažās. Tas neatstāj daudz vietas fantāzijai. Kas būtu nākošais? Vai šie vīrieši apmainītos telefona numuriem, gūtu dūšu un jau sāktu uzmeklēt citas vietas, kur viņuprāt tiek pausta kritika Putina politikai? Iedomājieties, ja, teiksim, Maskavā – vai citā galvaspilsētā – cilvēki ietu uz izstādi demolēt krustā piesistu lelli, jo viņa tiem atgādinātu Andri Bērziņu? Nē, to nevar iedomāties, jo tas vienkārši ir neiedomājami.
