Vīķe-Freiberga: Latviešiem jābūt prasīgākiem par valodas lietojumu ikdienā 0
Latviešiem jābūt prasīgākiem par valodas lietojumu ikdienā, piemēram, ieejot veikalā, ja pārdevējs runā krievu valodā, jāaicina viņu runāt latviešu valodā, šodien intervijā Latvijas Televīzijai sacīja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Eksprezidente norādīja, ka Latvijā jau patlaban valda reāla divvalodība, neviens netiek ne apdalīts, ne represēts tikai tāpēc, ka viņš nemāk latviešu valodu. Viņas skatījumā, biežāk tiek diskriminēti tie, kas nerunā krievu valodā.
“[Ja krievu valoda Latvijā būtu oficiāla], tad latviešu valodai pazustu viņas pēdējās pozīcijas publiskajā telpā,” teica eksprezidente.
Bijusī politiķe pauda sašutumu par to, ka referenduma ierosinātājs ir “sabiedrībai bīstams elements un ekstrēmists” Vladimirs Lindermans. “[Viņš] ir ticis savulaik aizturēts Latvijā ar pierādītiem aģitācijas materiāliem pret Latvijas suverenitāti. Kamdēļ tādam cilvēkam vajadzēja ļaut iebraukt Latvijā? Man nav skaidrs. Šādai parakstu vākšanai, lai izmantotu plašas tiesības rosināt referendumu, vajadzēja būt pilsoņu rokās, nevis nepilsoņa,” teica Vīķe-Freiberga.
Eksprezidente prognozēja, ka šo sestdien referendumā par krievu valodu kā otro valsts valodu balsos nedaudz vairāk nekā tie, kas parakstījās par referenduma ierosināšanu.
Tajā pašā laikā Vīķe-Freiberga pauda bažas par to, cik daudz sapratīs, ka ir jāiet balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Viņa aicināja iet uz referendumu un balsot pret iniciatīvu, uzsverot, ka “referendums būs ar paliekošu vēsturisku nozīmi”.
Kā ziņots, referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
