Ziemas saulgrieži: Tā ir priecāšanās par to, ka mēs varam būt kopā, ka esam šo laiku izdzīvojuši 23
Šogad Ziemas saulgriežus svin 22.decembrī. TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” viesojas Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis Andrejs Broks. Viņš stāsta par nozīmīgākajā saulgriežu tradīcijām.
Ziemas laiks iesākas no Mārtiņiem un Ziemassvētki ir ziemas viduspunkts. Līdz Mārtiņiem ir veļu laiks. Un latvju dainas liecina, ka Ziemassvētkos tā pat kā veļu laikā, uz svinību galda atstāj cienastu senču veļiem. “Tas parāda to, ka šeit ir arī filozofiskā pārnese. Pārdomu laiks, kad mēs apceram, pēc mūsu saimnieciskā gada beigām , kāds tas ir bijis,” skaidro Broks.
Tiek pārdomāts kāds ir bijis gads, kā tiks turpināts senču iesāktais. Sākas jauns gaismas gads ar bluķa vilkšanu Saules kalnā, kas simbolizē domas par nākotni, par to, kādi mēs būsim.
Visplašāk zināmā Ziemas saulgriežu tradīcija ir masku gājieni. Masku veidi Mārtiņos, Meteņos, Ziemassvētkos iezīmē veidu kā tiek domāts par šo laiku. “Maksās atklājās ārējās pasaules iekšējā būtība. Šie Dieva likumi, kuri ir izpaudušies materiālajā Zemes mātes pasaulē.”
Ziemassvētki ir pārdomu laiks. Tomēr tā nav gremdēšanās drūmās domās, “Tā ir priecāšanās par to, ka mēs varam būt kopā, ka esam šo laiku izdzīvojuši, sakopojuši savus spēkus, lai pārlaistu ziemu. Un esam derīgi nākošajam gadam,” stāsta Andrejs Broks.
