Mākslinieki savā starpā runājuši angliski, bet pabuldurējuši arī somiski. Tajā vidē, kad tu esi, somu standartvārdus un izteicienus vari iemācīties. „Intereses pēc aizgāju uz stikla darbnīcu. Tur veidoja mozaīkas, lai pēc tam sakarsētu un darinātu hobija variantā. Tas varētu būt dekors, ko logā iekārt vai augļu trauks. Interesanti, bet tas bija vairāk atslodzei. Lai to profesionāli veiktu, vajadzīga speciāla krāsns,” piebilst latviešu mākslinieks. 0
Ieinteresējušies par Ventspils pasākumu
Brīvajā laikā arī bijusi sava programma. Paticis Alvaro Ālto muzejs. Interesanta sakritība – “Aalto tulkojumā latviski nozīmē “vilnis”. Ālto ir slavens arhitekts, un tur varējuši iepazīties ar viņa arhitektūras principiem. Ne tikai arhitektūrā, bet arī veidojis dizaina elementus. Ļoti vienkāršas lietas, bet viss ģeniālais ir vienkāršs un funkcionāls. Jonsu muzejā apmeklētāji varējuši apskatīties ļoti daudzveidīgu ekspozīciju – glezniecību, tēlniecību un citu mākslas veidu darbus – kas kuram tuvāks. Īpaši paticis muzejs Tupasvillā, kur tēvs ar dēlu meža vidū pārvietojuši vecas celtnes, tur bijusi melnā dūmu sauna, skulptūras. Galvenais uzsvars uz tehnikas muzeju – skatāma veca meža tehnika un krievu militārā un apmilitārā tehnika.
Enonkoski pilsētas bibliotēkā bija noorganizēta foto izstāde par pērnā gada Ventspils festivālu “Zelta smilšu grauds” – viena somu žurnāliste tajā pabijusi un viņu ieinteresējis latviešu pasākums, kurš šogad šajā piejūras pilsētā atkal risināsies. Sākumā festivāli gan bija Pāvilostā.
“Man uz bibliotēku bija jābrauc uz tikšanos, jo tagad esmu mākslinieciskais konsultants šim Latvijas pasākumam. Par mūsu festivālu somiem ir milzīga interese. Viņi jau domā par savu smilšu figūru festivālu un mani uzaicināt par konsultantu – esmu jau konsultējis arī Krievijā, Sankt-Pēterburgā, jo ir jau iekrājusies zināšanu un pieredzes bagāža. Enonkoski bija arī ar bērniem skolā jāstrādā – zīmējām un veidojām modeļus, kurus viņi pēc tam no sniega veidoja. Devu padomus, kā labāk,” pastāsta Zigmunds.
