Pirms 200 gadiem, 1816. gada 16. jūnijā, villā “Diodati” pie Ženēvas ezera, Šveicē, angļu dzejnieks lords Bairons saviem draugiem, literātiem Pērsijam Šellijam, viņa sievai Mērijai Šellijai, Mērijas pusmāsai Klērai Klermonai un Džonam Polidori lasa priekšā folklorizētu vācu šausmu stāstu izlasi “Fantasmagoriana”.

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189

Lasīt citas ziņas

Visi klausītāji villā uzturas jau trīs dienas, jo ārā ir vasarai netipiski auksts un ļoti nejauks laiks. Bairons uzaicina klātesošos, lai viņi dzirdētā iespaidā arī paši uzraksta katrs savu šausmu stāstu. Un pasaule saņēma drebuļu stāstu klasiku – literātes un ceļojumu aprakstu rakstītājas Mērijas Šellijas “Frankenšteinu”, tas ir, vēstījumu par apsēstu zinātnieku, kurš “konstruē” cilvēku, kā arī rakstnieka un ārsta Polidori iztēlē dzimušo īsstāstu “Vampīrs” – drūmu stāstījumu par noslēpumainu nemirstīgu lordu, kurš savaldzina un nogalina sievietes, izsūcot tām asinis. Starp citu, arī pats Bairons uzrakstīja variācijas par vampīru tematu, taču darbs palika nepabeigts. Viņš radīja arī apokaliptisku poēmu “Darkness” (“Tumsa”), vēstījumu par cilvēku, kurš palicis visā pasaulē vienīgais.