Latvijā
Vēsture

1867. gada 1. decembrī. Polijas prezidents, kurš mācījies Rīgā 1

Pirms 150 gadiem nelielā ciematā Cehanovas pilsētas apkaimē Polijas austrumdaļā vidēji turīga šļahtiča ģimenē piedzima nākamais ķīmijas tehnoloģiju profesors, ķīmiskās rūpniecības radītājs Polijā un Polijas prezidents no 1926. līdz 1939. gadam Ignacijs Moscickis. Viņa prezidenta pilnvaru laiks bijis ilgākais Polijas prezidenta institūcijas vēsturē. Pie agrākās LU Bioloģijas fakultātes ēkas Kronvalda bulvārī 4 piestiprinātā piemiņas plāksne vēsta, ka Moscickis ķīmiķa zinības apguvis Rīgas Politehnikumā laikā no 1887. līdz 1891. gadam. Rīgā nākamais Polijas prezidents iesaistījies poļu sociālistu revolucionāru kustībā “Proletariat”, kas cita starpā pie savas darbības metodēm pieskaitīja arī terora aktus. Saistīšanās ar kreisajiem radikāļiem kļuva par iemeslu, kādēļ jauno ķīmiķi pēc atgriešanās Varšavā vajāja cara slepenpolicija. Moscickis devās uz Šveici, kur nodevās zinātniskajam darbam, izstrādāja lētu slāpekļskābes ieguves tehnoloģiju, kā arī naftas attīrīšanas veidus. Pēc Polijas neatkarības atgūšanas Moscickis kādu laiku darbojās Ļvivas universitātē, sāka ķīmijas uzņēmējdarbību. 1926. gadā pēc autoritārā maršala Juzefa Pilsudska ieteikuma viņu izvirzīja prezidenta amatam. Tiesa, pirmskara Polijā tas drīzāk bija goda postenis.

LA.lv