Pirms 90 gadiem, 1926. gada 16. septembrī, Latvijas sabiedrība vēl dzīvoja šokā pēc 9. septembrī notikušās kuģa “Neibāde” katastrofas, kurā gāja bojā 40 pasažieri un apkalpes locekļi, kad prese jau ziņoja par nākamo šī traģiskā notikuma detaļu – izrādījās, ka noslīkušos, 20 km platā joslā no Vecāķiem līdz Gaujai malā izskalotus, ar steigu bija metušies pārmeklēt marodieri.

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā

Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7

Lasīt citas ziņas

Līdz 14. septembrim policija apcietināja vismaz piecus Langas ciema zvejniekus marodierus, kas bija paņēmuši pie koktirgotāja Vītola un kādas Melbārdes atrasto naudu. Apkaimes zvejnieku mājās policija uzgāja arī citu noslīkušo mantas. Slīkoņu kabatas bija izgrieztas, kaklā pakārtās naudas kulītes norautas. Par absolūti amorālu atzīto rīcību skatīja katastrofas izmeklēšanas komisijā un pat Saeimā. “Arī nāves ēnā mūslaiku cilvēki var būt ļaunāki par zvēriem – var būt marodieri,” tā “Jaunākās Ziņas”.