Sigulda grib būt pilsēta

Pirms 90 gadiem, 1926. gada 7. decembrī, prese ziņoja, ka Siguldas miesta dome pieņēmusi lēmumu Siguldu pārdēvēt par pilsētu. Pilsētas tiesības oficiāli Siguldai gan piešķīra tikai 1928. gadā, taču jau iepriekšminētajā laikā tur bija 165 ēkas, 1200 iedzīvotāju un 30 “tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi”. Izlēmusi būt pilsēta, Siguldas miesta dome arī nosprieda “griezties pie dzelzceļu virsvaldes, lai tiktu paātrināta vilcienu gaita un ieviests siguldiešiem izdevīgāks vilcienu atiešanas un pienākšanas laiks”, kā vēstīja “Jaunākās Ziņas”. Pašvaldība tāpat nosprieda “pārņemt pārziņā ieprojektēto nacionālo parku – Gaujas leju”. Prakse bija pierādījusi, ka pagasta un pilsētiņas intereses atšķiras, turklāt pagastam no Siguldas bija ekonomisks labums, bet pilsētiņai no pagasta – lāgā nekāds. Siguldieši ar to nebija mierā, jo tas bremzēja konkurences cīņā ar Baldoni un Ogri, kas tolaik arī bija populāri kūrorti. Lai vairotu ienākumus, Siguldas “tēvi” ieviesa nodokli pa dzelzceļu pārvadājamām precēm. Pilsētiņa dzelzceļam varēja būt pateicīga par savu rašanos un attīstību, jo tūristi lielākā skaitā turp sāka plūst tikai pēc sliežu līnijas izbūves 1889. gadā. Galvenokārt tā bija turīga krievu un vācu publika, kas apmetās Gaujas ielejas malā uzbūvētajās pansijās un viesnīcās.