Pie Saeimas lifta 1927. gadā.

Pirms 90 gadiem Latvijas Saeimas ēka tika pie lifta vai, kā toreiz mēdza teikt, “braucamā krēsla”. Arhitektam Robertam Pflūgam, 19. gadsimta 60. gados projektējot Vidzemes bruņniecības namu, lifts vēl skaitījās jaunums un retums pat augstceltņu zemē ASV. Sākotnējā projektā vieta tam nebija paredzēta, tādēļ lifta iebūvēšana izrādījās tehniski sarežģīta. Turklāt bija jāiekļaujas projektam paredzētajos 25 tūkstošos latu. Izbūves mūra darbus veica uzņēmējs Braunfelds, ar liftu saistītos – tā izgatavotājs ASV firmas “Otis” Berlīnes nodaļa. Lēmums par “braucamā krēsla” nepieciešamību bija pieņemts, lai atvieglotu cienījamos gados esošajiem Saeimas deputātiem nonākšanu 4. stāvā, kur notika komisiju sēdes. Kuluāros melsa, ka tā bijusi galvenokārt “Demokrātiskā centra” ietekmīgā un ambiciozā deputāta Pētera Juraševska ideja. Juraševska kungs nebija tik daudz vecs, cik miesās dūšīgs. Sākumā plānoja visus darbus paveikt 1927. gada vasarā līdz Saeimas rudens sesijas atklāšanai 7. oktobrī, tomēr lifta noregulēšana prasīja ilgāku laiku. Sabiedrībā šī lieta nebija populāra. “Valstij trūkst līdzekļu lauku ceļu uzlabošanai, bet naudu atrod lifta ierīkošanai Saeimas namā. Grūti esot uzkāpt ceturtā stāvā reizi dienā Saeimas komisijas locekļiem,” piktojās avīze “Latvijas Sargs”.