1937. gada 17. martā. 0
Latvijā kaļ santīmus
Pirms 80 gadiem finanšu ministrs Ludvigs Ēķis Valsts vērtspapīru spiestuves telpās Maskavas ielā 11, Rīgā, svinīgi atklāja Latvijas metālnaudas kaltuvi, kur atlikušos gadus līdz padomju okupācijai tapa 1 un 2 santīmu bronzas sakausējuma monētas. Idejas par savas naudas kaltuves iekārtošanu lēmumu līmenī sāka īstenoties 1935. gadā, bet iekārtas no Vācijas pienāca 1936. gada rudenī. Atklāšanas ceremonijā Ēķis sacīja: “Savu naudu esam izlaiduši gandrīz jau no pirmās valsts pastāvēšanas dienas. Līdz šim mēs esam pagatavojuši tikai banknotes, bet tagad pirmo reizi sākam kalt paši savu metāla naudu – pirmo reizi kopš ilgajiem nebrīves gadiem. Tie būs tikai 1 santīma gabali, bet no santīma krājas lati, no latiem simti, tūkstoši un miljoni. (..) Lai ar šīs lentes pārgriešanu pavērtos jauni ceļi uz vēl lielāku mūsu neatkarību un patstāvību. Lai top pirmā Latvijas metāla nauda un krājas, lai mēs visi ietu uz augšu un kļūtu stipri.” Sudraba latu un lielāko nominālu santīmu niķeļa monētas tomēr turpināja pasūtīt ārzemēs. Rīgā esošā monētu spiede stundā spēja izgatavot 2000 – 4000 santīmu gabalu, kaļot tos ar 250 000 kg smagas preses spēku. Metāla ripiņas – sagataves monētām plānoja sarūpēt VEF vai Liepājas Kara ostas darbnīcās.
