Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. novembris, 2012
Drukāt

21.gadsimtā skaidrās naudas izplatība mazināsies

Foto - LETAFoto - LETA

Skaidrā nauda ir 20.gadsimta parādība, un 21.gadsimtā skaidrās naudas izplatība mazinās un mazināsies, šādu viedokli intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” pauda “Swedbank” valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš.

Šīs tendences dēļ diez vai būs lielas investīcijas, lai bankomāts būtu vēl interesantāks. “Karte un bankomāts, un PIN kods paliks līdz bankomātu ēras norietam,” prognozēja Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka citos tirgos, kur bankas pakalpojumu izmantošana attīstījusies tālāk, samazinās gan bankomātu skaits, gan filiāļu skaits, kur tiek apkalpoti skaidras naudas darījumi. “Swedbank” Stokholmā pašlaik divas trešdaļas filiāļu skaidro naudu vispār neapkalpo. Pārējā trešdaļā privātpersonas var saņemt šo pakalpojumu, bet uzņēmumiem šādu pakalpojumu nav – ja uzņēmumam veidojas skaidrā nauda, tad ir jāpasūta inkasācijas pakalpojumi. Bankas šādu naudas skaitītāja funkciju vairs neveic, tie ir vecā laikmeta paradumi, kas lēnām sāk izzust, skaidroja bankas pārstāvis.

Viņaprāt, ikdienas norēķinos notiks kaut kāda attīstība, jo norēķinu kartes ir ļoti ērts pakalpojums un ērta norēķinu forma, kad jāpērk kāda prece vai pakalpojums, tātad, attiecībās starp privātpersonu un uzņēmumu.

“Vēl ir jābūt evolūcijai vai revolūcijai privātpersonas norēķinos ar privātpersonu – var veikt maksājumu internetā vai mobilajā aplikācijā, bet domāju, ka šeit vēl kaut kas būs,” sacīja Swedbank” valdes loceklis.

Jautājums ir, ja ne skaidra nauda, kas būs tas, kā samaksāt, piemēram, par burkāniem vai zemenēm, kas tiek tirgotas ceļmalā. “Diez vai abas puses izmantos telefonus. Jābūt kaut kam tikpat vienkāršam un ērtam kā skaidra nauda, bet tam jābūt vienkāršākam un ērtākam, lai attīstība šajā virzienā notiktu. Pašlaik visi eksperimenti lielā mērā ir ap kartēm, bet jādomā, kā padarīt norēķinus starp divām privātpersonām vienkāršākus. Ja šāds maģiskais veids tiks atrasts, tas būs pēdējais solis, kas īsākā vai garākā laikā piebeigs skaidro naudu,” teica Bērziņš.

Viņš atzīmēja, ka attiecībās ar pakalpojumu sniedzējiem skaidra nauda vairs nav nepieciešama, to vajag, lai notiktu mikronorēķini starp divām personām.

Bērziņa ieskatā, arī valsts pārvaldei un pašvaldībām ir jādomā par iespēju likt šķēršļus pelēkajai ekonomikai, rūpējoties par bezskaidras naudas norēķiniem.

“Varbūt tāpēc Zviedrija ir tikusi nedaudz tālāk, jo tur nav kāda daļa ekonomikas, kurai gribas slēpties. Šis ir ļoti nopietns jautājums valsts pārvaldei un pašvaldībām, kādus norēķinus vēlamies sekmēt. Ja izrādām pārāk lielu rūpi par skaidrās naudas norēķiniem, jāpadomā dažus solīšus uz priekšu, kāpēc to darām. Kāpēc nerūpējamies, lai pakalpojumu samaksa notiek bezskaidras naudas veidā, lai arī ar šādām metodēm pelēkajai ekonomikai tiktu likti būtiski šķēršļi? Arī ar tādām metodēm var stimulēt korektu ekonomisko attīstību,” rezumēja bankas pārstāvis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+