Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. februāris, 2015
Drukāt

7 noderīgi padomi, kā pasargāt personas datus no krāpniekiem (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Swedbank” un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) speciālisti iesaka ieklausīties vairākos padomos, kas var noderēt ikvienam, kurš ikdienā izmanto internetu vai bankas izsniegtās maksājumu kartes.

1. Neļauj nozagt!

Kā jāsargā personas pase, personas identifikācijas karte, autovadītāja apliecība un citi dokumenti, kas izdoti papīra veidā, tā jāsargā visi identitāti apliecinoši dokumenti virtuālajā vidē – internetbankā, sociālajos tīklos un citur.

2. Apdomā, ko publicē!

Viss, ko interneta lietotājs publicē sociālajos tīklos, kļūst publisks un paliek tur mūžīgi. Tāpēc ieteicams nepublicēt tur neko tādu, kas ir privāts, tostarp jebkādas ziņas par saviem ienākumiem, ko kādā brīdī kāds var izmantot ļaunprātīgos nolūkos.

3. Gādā par sava datora drošību!

Jālieto licencētas datorsistēmas. Svarīgi, lai tā ir pareizi uzstādīta un ir ieslēgta automātiskā sistēmas atjaunināšanas iespēja. Datorā jāuzstāda licencēta programmatūra, kas iegūta no uzticamām vietnēm. Ja dators tiek izmantots klejojumiem internetā, tad svarīgi izvēlēties drošas interneta pārlūkprogrammas. Lai pasargātu datoru no vīrusa, tie jāizvēlas no uzticamas vietnes.

4. Izmanto drošas paroles un sargā tās no svešām acīm!

Drošai parolei jābūt pietiekami garai un ar dažādiem izmantotajiem simboliem. Drošas paroles izveidošanai ieteicams izmantot garu frāzi, ievietojiet lielos burtus, atstarpes starp vārdiem aizstājot ar cipariem vai citiem simboliem. Paroli nedrīkst pierakstīt piezīmju grāmatiņā vai uz pāršķiramā kalendāra lapiņas, vai citā vietā, kur tā varētu būt pieejama un izmantojama citiem.

5. Nekrīti kārdinājumā!

Viens no krāpnieku iecienītākajiem paņēmieniem ir iekārdināšana. Piemēram, ar pārsteidzoši zemu cenu mobilajam tālrunim vai citai ikdienā lietojamai precei. Vai, piemēram, ar negaidītu naudas vai vērtīgas mantas laimestu kādā mistiskā, e-pasta lietotājiem izsludinātā loterijā. Jāatceras, ka bez maksas siers ir tikai peļu slazdā. Tāpēc jebkāds šāds e-pastā saņemts piedāvājums jāvērtē kritiski, īpaši, ja tas ir negaidīts. Jebkāds piedāvājums jāpārbauda, izmantojot citus informācijas avotus.

6. Iegaumē, nevis pieraksti uz lapiņas!

Kaut arī maksāt par precēm un pakalpojumiem ar maksājumu karti nereti ir ērtāk un drošāk nekā ar skaidru naudu, maksājumu kartes lietotājiem ieteicams pastāvīgi pārbaudīt sava kontu, tāpat uzstādīt limitu dienā izmantojamai naudas summai. Ceļotājiem uz ārvalstīm būtu jāatver otrs bankas konts, ieviešot vēl otru maksājumu karti.

7. Mācies pats un apmāci tuviniekus!

Krāpnieku izliktajos slazdos visātrāk iekrīt ļaudis, kuri neseko līdzi jaunākajām informācijas tehnoloģijām un to piedāvātajām iespējām un priekšrocībām. Tāpēc pašizglītošanās būtībā ir pirmais priekšnoteikums. Speciālisti sevišķi iesaka laikus gādāt par savu piederīgo – vecāka gadagājuma – ļaužu drošību.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. vai MENESIS ARI IR CIETIS NO KRAPNIEKIEM?

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+