Ekonomika
Bizness

Aizmirstā rūpniecības nozare, kas turpina veiksmīgi pastāvēt0


“SRC Brasa” Viļakas novadā šuj apģērbu arī armijas vajadzībām. Uzņēmuma apgrozījums palielinājies, pateicoties augstas pievienotās vērtības produktiem.
“SRC Brasa” Viļakas novadā šuj apģērbu arī armijas vajadzībām. Uzņēmuma apgrozījums palielinājies, pateicoties augstas pievienotās vērtības produktiem.
Foto: Karīna Miezāja

Kādreiz, padomju laikos, Latvijas tekstilrūpniecība ar Ogres trikotāžas kombinātu priekšgalā bija viena no slavenākajām rūpniecības nozarēm, daudz neatpaliekot atpazīstamībā no tādiem industriālajiem flagmaņiem kā VEF, Vagonu rūpnīca un RAF, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Mūsdienās, kad 90% tekstilrūpniecības izstrādājumu eksportē, par tekstilrūpniecību nez kāpēc vairs skaļi nerunā. Tomēr tā turpina veiksmīgi pastāvēt.

Tekstilrūpniecības nozarē pagājušais gads iezīmējies ar stabilitāti, stāsta Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. 2017. gadā eksports bija 521 miljons eiro, bet 2018. gadā – 506 miljoni eiro.

No saražotā apjoma 90% tiek eksportēti.

“Gads bijis stabils. Arī šogad negaidām būtiskas izmaiņas – 2019. gads varētu būt stabils. Tiesa, pietrūkst darbaspēka – gan šuvēju, gan augstas kvalitātes speciālistu. Trūkst inženiertehnisko darbinieku, notiek paaudžu maiņa, un nav, kas stājas pieredzējušo darbinieku vietā,” stāsta Guntis Strazds.

Viņš paredz, ka pirmie divi ceturkšņi šogad varētu būt veiksmīgi, bet, kas notiks tālāk, vēl grūti prognozēt. Lielais nezināmais ir breksits – uz Lielbritāniju tiek eksportētas preces aptuveni divu miljonu eiro vērtībā, un tas ir nopietns apjoms.

Tāpat tirgu var ietekmēt vēl citi nezināmie, tostarp banku stabilitāte.

 

Atver ražotni

Lielāko pienesumu nozarē dod a/s “Valmieras stikla šķiedra” – šis koncerns pagājušo gadu provizoriski pabeidza ar 112,983 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% mazāk nekā 2017. gadā, kā arī cietis zaudējumus 14,991 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Jāatgādina – “Valmieras stikla šķiedra” pērn atvēra ražotni ASV, kas novēloti uzsāka ražošanu, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc kompānijai sarucis apgrozījums.

To galvenokārt noteica nestabilā personāla situācija un tehnisko problēmu nekonsekventa vadība visos ražošanas posmos. Šogad uzņēmums plāno strādāt ar peļņu 4,8 miljonu eiro apmērā, ja uzlabosies situācija meitasuzņēmumā ASV.

Viens no iemesliem šādai prognozei ir tas, ka pieprasījums pēc produktiem visos tirgus segmentos turpina turēties labā līmenī.

 

Jauni tirgi

Turpinās jaunu eksporta tirgu meklējumi. Pašmāju tekstila un apģērbu ražotāji pērn eksportējuši uz vairāk nekā 60 pasaules valstīm. Jau esošajām eksporta valstīm pērn pievienojušās Ķīna, Katara, Vjetnama, Čīle, Koreja, Honkonga, Azerbaidžāna.

Uz Ķīnu tiek eksportēta ekskluzīva veļa, arī tehniskais tekstils. Palielinās eksports arī uz Nigēriju, Madagaskaru, Turciju. Eksportā stabilas piegādes ir Dānijai, kur tiek eksportēti galvenokārt gatavie apģērbi.

Te savu artavu dod dāņiem piederošās ražotnes Aucē, Dobelē, Valkā un citviet.

G. Strazds slavē militāro apģērbu ražotājus, kam izdevies palielināt apjomus, un tas dod pienesumu tautsaimniecībai. Viens no tiem – SIA “SRC Brasa”, kam pieder vairākas ražotnes Latvijā.

“SRC Brasa” valdes loceklis Kristiāns Brēdermanis stāsta, ka apgrozījums pērn audzis par 15% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, arī peļņa palielinājusies, un tas noticis, pateicoties augstas pievienotās vērtības produkcijai. “SRC Brasa” ir viens no aizsardzības industrijas uzņēmumiem.

“Šūšana ir tikai neliela daļa. Mēs attīstām produktus, kas saistīti ar kaujas ekipējumu, bruņuvestēm, individuālajiem tērpiem. Vairāk strādājam laboratorijās, kur radām produktus ar augstu pievienoto vērtību,” stāsta Brēdermanis.

Kompānija attīsta zīmolu “Suited Systems”, un tās klienti lielākoties ir ES valstis un Norvēģija. Eksporta pasūtījumiem bieži vien līgumi tiek slēgti ar apakšuzņēmējiem ar pieredzi, augsta līmeņa attieksmi un lielu atbildības sajūtu.

“Tie laiki ir pagājuši, kad Latvija bija lētā darbaspēka valsts. Pašlaik nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks, kas bieži vien ir problēma. Tāpēc algojam arī speciālistus no Eiropas, jo Latvijā viņu nav vispār,” stāsta K. Brēdermanis.

Viņš paredz, ka uzņēmuma ieņēmumi palielināsies arī šogad.

 

Uz Āfriku – “second hand”

Nozares kontekstā nevar nepieminēt arī lietoto apģērbu reeksportu. Pēc statistikas, tieši pēdējos gados aizvien vairāk tiek apgūts Āfrikas tirgus, ar kuru agrāk nebija nekādu kontaktu.

Uz Āfriku vairāk tiek eksportēti lietotie apģērbi jeb “second hand” preces, un tā ir īpatnēja situācija, spriež G. Strazds.

Te gan der paskaidrot, ka pēdējo gadu laikā audzis tieši lietoto apģērbu imports – 2017. gadā Latvijā ievesti 13,6 tūkstoši tonnu lietoto apģērbu, kas ir par pieciem tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt eksportēti pieci tūkstoši tonnu lietoto apģērbu jeb par 1,6 tūkstošiem tonnu vairāk. Salīdzinājumam – jaunu gatavo apģērbu imports 2017. gadā bija 9,3 tūkstoši tonnu, bet eksports – 5,4 tūkstoši tonnu.

Lielākoties importa lietotie apģērbi tālāk tiek eksportēti uz nabadzīgajām Āfrikas valstīm, bet daļa paliek Latvijā. G. Strazds zina teikt, ka uzņēmumi, kas iesaistīti šajā rūpalā, pelna labi – vidējā peļņa uz vienu kilogramu apģērba ir 0,50 eiro, kas ir salīdzinoši labs rādītājs.

Var prognozēt, ka šis tirgus turpinās attīstīties.

 

Izejvielas sadārdzinās

Šobrīd vērojams izejvielu cenu pieaugums, kas ietekmē teju visus ražotājus. SIA “Mežroze” valdes priekšsēdētājs Artūrs Kārlis Dreimanis stāsta, ka tirgū pietrūkst linšķiedras un tās cena pieaugusi par 50%, kas savukārt sadārdzina gatavo produkciju.

“Būsim spiesti celt cenas. Ja būtu vietējais lins un lina pārstrāde, tad tā nebūtu. Tagad izejviela jāiepērk un tiem, kas audzē un pārstrādā linu, visi trumpji ir rokās,” uzsver SIA “Mežroze” vadītājs.

Šobrīd situācija izveidojusies tāda, ka izejvielas deficīta dēļ uzņēmums spiests atteikt pasūtījumus, jo trūkst auduma. Pagājušo gadu uzņēmums pabeidzis ar mazāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš. Kā būs šogad, vēl esot grūti prognozēt.

“Visi cīnās par izdzīvošanu,” piebilst uzņēmuma vadītājs.

Arī tekstilizstrādājumu ražotāja “Lauma Fabrics” valdes priekšsēdētājs Edijs Egliņš stāsta, ka izejvielu cenas pieaugušas. Visvairāk sadārdzinājušās krāsvielas un ķimikālijas, jo to ražotāji kļūst “zaļāki”, ieviešot dabai draudzīgākas tehnoloģijas, un tas sadārdzina ražošanas procesus.

Izejvielu cenas ir būtisks postenis kopējā ražošanas izmaksu struktūrā – ap 40%.

Lai uzlabotu uzņēmuma energoefektivitāti un paaugstinātu kvalitāti, “Lauma Fabrics” uzsākusi vērienīgu investīciju programmu, un tās ietvaros jau nākammēnes uzņēmumam tiks piegādāta jauna, 1,5 miljonus eiro vērta produkcijas žāvēšanas un stabilizēšanas iekārta.

Tādējādi uzņēmums varēs uzsākt jauna veida materiālu ražošanu, kas sortimentā līdz šim nav bijis. Tas ļaus palielināt “Lauma Fabrics” ieņēmumus, kas 2018. gadā bija līdzīgi 2017. gadam.

 

Interese no zviedriem

Lai arī iepriekš pašmāju uzņēmumi savas ražotnes izvietojuši citās valstīs, ārvalstniekiem joprojām ir interese par ražošanas izvietošanu Latvijā.

Aprīļa beigās paredzēta nozīmīga tikšanās ar zviedru uzņēmējiem, ar ko tiek saistītas nopietnas cerības. Guntis Strazds stāsta: “Jautājums vēl ir atklāts – vai viņi grib atvērt ražotnes vai izmantot esošās. Tiksimies un tad spriedīsim. Viņi ļoti aktīvi interesējas.”

Zviedru uzmanības lokā ir vairākas iespējas, tostarp auduma apdruka. Latvija ir viena no viskvalitatīvākajām auduma apdrukas valstīm ES ar augsta līmeņa iekārtām, un, iespējams, šajā jomā varētu veidoties sadarbība ar zviedru kompānijām.

Cerības tiek saistītas arī ar citu uzņēmumu aktivitātēm, to vidū jaunu ražotņu izveidi. Jāatgādina – Liepājā jaunu ražotni plāno būvēt “iCotton”, kas ieguldīs 5,7 miljonus eiro.

Uzņēmums specializējies kokvilnas izstrādājumu, mitro salvešu un higiēnas produktu ražošanā.

Saistītie raksti

VRUA dati rāda – strādājošo kopējais skaits nozares uzņēmumos samazinās – 2011. gadā to skaits bija 13,8 tūkstoši, bet 2017. gadā – 12,5 tūkstoši. Taču apgrozījums uz vienu strādājošo pieaudzis no 17 tūkstošiem eiro 2010. gadā līdz 22 tūkstošiem 2017. gadā.

Savukārt personāla izmaksas – no 5,8 miljoniem 2010. gadā augušas līdz 8,1 miljonam eiro 2017. gadā. Šajā pašā laikā tekstilražotājiem apjomi auguši par 47%, bet apģērbu šūšanas uzņēmumiem – par 10,4%.

 

LA.lv