Mobilā versija
Brīdinājums +15.5°C
Māris, Mārica, Maigurs
Piektdiena, 22. septembris, 2017
13. jūlijs, 2017
Drukāt

Aldis Alliks: Pa dibenu vai pa purnu (8)

Foto - Lita Krone/LETAFoto - Lita Krone/LETA

Oligarhi Andris Šķēle (no kreisās) un Ainārs Šlesers.

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu? Kā vērtējama prokuratūras un KNAB darbība sakarā ar šo lietu? Ko šīs sarunas liecina par mums un mūsu valsti? Kas būtu darāms deputātiem un vēlētājiem? Komentēt šos jautājumus esmu aicinājusi advokātu ALDI ALLIKU, kas krimināltiesībās specializējies finanšu un ekonomisko noziegumu jomā, lielākoties pārstāvot cietušos.

No juridiskā viedokļa sarunu ierakstu noplūde nav pareiza. No pilsoniskā viedokļa tas dažkārt ir apsveicams. Sabiedrībai ir tiesības zināt. Rietumvalstīs, kur ir augsti politiskās atbildības standarti, arī ar publicētām sarunām būtu gana, lai šādi politiķi zaudētu amatu un statusu, lai sabiedrība no viņiem novērstos.

Pie mums sabiedrības standarti ir citādi, līdz ar to publicētajos sarunu izvilkumos mani neizbrīnī un nepārsteidz pilnīgi nekas, arī runātāju leksika. Šlesers savulaik skaidri pateica: ja tauta viņu atkārtoti ievēlējusi, tātad atzīst par labu visu, ko un kā viņš iepriekš ir darījis. Liekulība un divkosība ir liela mūsu sabiedrības problēma. Katrs taču Saeimas mājas lapā var uzzināt, kuri deputāti balsoja pret iespēju veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā. Žēl, ka nav iespējams apskatīties sarakstus ar tiem, kas viņu un Šķēli savulaik ievēlēja Saeimā, bet Lembergu vēl nesen – pašvaldībā. Tajos noteikti būtu atrodams dažs labs no tiem, kas patlaban klaigā un šausminās. Cik nav tādu, kas, satiekot kādu no šiem “trīs A”, smaida un klanās, bet aiz muguras runā ko citu! Cik nav tādu, kas paši lamājas krieviski! Cik nav tādu, kas devuši piecīšus ceļu policistiem! Cik nav tādu, kas meklējuši galus un kontaktus, lai atrisinātu savas vai savu draugu un radu problēmas policijā, prokuratūrā vai tiesā! Atšķiras tikai mērogi.

Linča tiesai pierādījumu nevajag
Kā jurists nevaru komentēt KNAB un prokuratūras darba kvalitāti, jo neesmu iepazinies ar visiem tās krimināllietas materiāliem, uzklausījis attiecīgos procesa virzītājus utt. Prokuroru Māri Leju augsti vērtēju kā profesionāli. Acīmredzot ar noklausītajām sarunām vien ir bijis par maz, lai prokurors cerētu panākt tiesā notiesājošu spriedumu. Katrā lietā ir nepieciešami konkrēti pierādījumi – mutiski, rakstiski un lietiski. Ar publiskotajiem sarunu atšifrējumu fragmentiem vien pietiek tikai linča tiesai. Tomēr linča tiesa nav valstisks risinājums. Okupācijas laikā arī valsts tiesām, lai notiesātu, nereti pietika tikai ar iekšējo pārliecību, ka, lūk, šis jau nu gan ir budzis, buržujs, valsts ienaidnieks… Vai tad vēlamies tur atgriezties?

Ko darīt tālāk? Manuprāt, ir mazi bērni un ir pieauguši bērni. Bērni vienmēr un visur pārbauda atļautā un aizliegtā robežas. Pamēģināja kaut ko sliktu, bet palika nesodīts? Ies tālāk un pārbaudīs, ko vēl var sastrādāt, kamēr par to nekas nedraud. Ja bērns burtiski vai pārnestā nozīmē nedabūs pa dibenu, viņš nemitēsies. Pieaugušiem puisīšiem rotaļu mašīniņu vietā tagad ir lieli, dārgi auto. Ūdenspistoļu vietā – īsti ieroči. Kā pieaugušus rezgaļus ir iespējams apturēt? Tāpat kā mazus – tikai sadodot pa dibenu. Un pieaugušiem puikām tā sadošana pa dibenu vai pa purnu nozīmē apdraudējumu viņu brīvībai (cietumsods), mantai (konfiskācija) vai veselībai (linča tiesa). Pirmie divi – tiesiskie varianti – šoreiz atkrituši, bet trešais jau ir apspriests.

Saeima kā vēlētāju spogulis
Kas ir tie, kuri spēj sadot pa dibenu politiķim? Vēlētāji. Bet mūsu vēlētājs lielākoties nekādu saikni starp savu izvēli un to, ko pēc tam dara viņa izvēlētais politiķis, nesaskata vai arī nevēlas saskatīt. Daudzi vēlētāji spriež apmēram tā: jā, Lembergs varbūt zog, taču dalās ar citiem – skat, kā Ventspili sakopis! Laiku pa laikam tiek aktualizēts jautājums par tautas vēlētu prezidentu, un tad visās aptaujās Lembergs ir augšgalā. Tātad lielākā sabiedrības daļa par prezidentu vēlas tieši Lembergu. Nevis, piemēram, Levitu. Levits, redz, tāds nesaprotams cilvēks. Runā dikti savādi – kaut ko par vērtībām, principiem un virsprincipiem, pilsonisko atbildību, Satversmes kodolu, valsti… Lembergs – cita lieta! Varbūt, ka atkal sazagsies, taču gan jau arī mums no tā visa kaut ko atmetīs. Apmēram tādas ir daudzu vēlētāju domas un runas.

Politiķiem mēs katrās vēlēšanās uzticam lemt un risināt politiskus, ekonomiskus un ideoloģiskus jautājumus. Uzticam viņiem strādāt latviešu tautas un Latvijas valsts labā. Taču Saeima ir un paliks savu vēlētāju spogulis – katrs vēlētājs to ievēl “pēc sava ģīmja un līdzības”. Gudru un atbildīgu deputātu spēj ievēlēt tikai gudrs un atbildīgs vēlētājs.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Var jau meklēt vainuvēlēšanu sistēmā , likumos, kadros un tt, bet vai kāds no jums vispār kaut reizi pirms vēlēšanām ir izskatījis kandidātu sarakstus un izspriedis kuru vajadzētu izsvītrot? Nu protams ka ne, jo slinkuims to darīt un var taču aizbildināties, ka mana balss jau neko nenozīmē. Un tad jau lai tiek tie auseklīši, banānu devēji, vienkārši labi kaimiņi ar kuriem vienmēr ir jautri… Un pēc tam pa kaktiem un pusanonīmiem komentāriem izgāžam zulti paši uz sevi. Pēc gada būs vēlēšanas un tad jau atkal varēs vēlēt par kādu suņu būdas iemītnieku vaimuļķu partijas pārstāvi. Mums taču vajadzība ir tikai papļurkstēt nevis padomāt par normālu dzīvi savā valstī.

  2. … SAEIMA kā vēlētāju spogulis?????????? KĀDS STULBUMS! VAI ES VARĒJU VĒLĒT SAEIMĀ SEV TĪKAMUS, DARBĪGUS CILVĒKUS LATVIJAS IZAUGSMEI??? NĒ!!! UN VĒLREIZ NĒ!!! NAV TAČU MAINĪTA VĒLĒŠANU SISTĒMA UN NEMAZ NERUNĀJOT PAR CVK!!! VISS IESŪNOJIS TĀPAT KĀ DAUDZI IEVĒLĒTIE POLITIĶI, KURI NEKO NEDOD, JO NAV PRĀTA SPĒJU DOMĀT! BEZ TAM IR LIELĀ PARĀDĀ SAVIEM SPONSORIEM PAR ATRAŠANOS VIETU….Diviem redzamajiem oligarhiem vajag pa purnu, jo dibens ir pārāk neitrāla vieta viņu veikumam!?

  3. kalmeiers 2011. g. : par pierādījumiem tā saucamajā oligarhu lita šaubu nav….kratīšanās tika iegūti gan ļīgumi gan dokumenti…..
    De facto, atrodams arhīvā

  4. Tātad lielākā sabiedrības daļa par prezidentu vēlas tieši Lembergu? Nevis, piemēram, Levitu. Levits, redz, tāds nesaprotams cilvēks, augstos amataos kliķei desmitgsdes. Runā dikti savādi – kaut ko par vērtībām, principiem un virsprincipiem, pilsonisko atbildību, Satversmes kodolu, valsti un sevi prezidenta krēslā utt.… Lembergs, kremlis – cita, visiem zināma lieta! Varbūt, ka vēl sazagsies, taču gan jau arī mums no tā visa kaut ko atmetīs, bet ko no nesaprotamā Levita un viņa iluminātiem-masoniem gaidīt. Un abiem tak latviska Latvija galīgi neiteresē, abi kalpo savam makam un saviem kungiem tālumā!

  5. Jabeg prom no sejienes. Vairs nau iespejams izturet nodoklu nastu, kuru vieglpratigi notrallina saema.

  6. Grīnberga lieta – izsmiekls, kas parāda prokuratūras metodes un prasmi. Tad jau labāk būtu mēģinājuši Lembergu notiesāt par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, bet viņš taču pats nestūrē. Adlers sēža siltā krēslā Generālprokuratūrā, lai gan labi zin kurš nozaga trīs miljonus. Ar viņa palīdzību tika tiesāti nevainīgi cilvēki, bet īstie gozējas internetā un smīkņā.

  7. Ja mēs uzzinātu VISU, mēs visi ielēktu Daugavā 1 un 2, tāpēc ļoti labi, kad mums ir Valsts Nolslēpumas.

  8. “Rietumvalstīs, kur ir augsti politiskās atbildības standarti,…….”
    ==================================================================
    Attieksme pret Dž. Asandža WikiLeaks ir nevienozīmīga, ne maz nerunājot par Meninga/-as un Snoudena atklāto. Pašlaik bīstama tendence novērojama Rietumvalstīs – demokrātijas pārvēršanās deRmokrātija, valstu degradācija – pārvēršanās valstīs-mafijās. Globalizācijas tumšās puses ir ļoti, ļoti netīkamas…

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Septiņreiz jāapspriež, vienreiz jāatlaiž

Valsts kancelejas pārstāvji koalīcijas politiķiem šonedēļ prezentēja iecerētās valsts pārvaldes reformas. Reformu plānā arī rosināts trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu mazināt par 6%. Premjers Māris Kučinskis žurnālistiem sacīja, ka pēc divām nedēļām par šo jautājumu turpināsies saruna ar VK. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis intervijā LNT sacīja, ka “ir sāktas praktiskas darbības valsts pārvaldes reformas sagatavošanai, kas dod pamatotas cerības, ka uzreiz pēc politiska lēmuma pieņemšanas varēs pāriet uz tās aktīvo fāzi”.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (90)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+