Kultūra
Mūzika

Samtainā baritona īpašniekam Andrejam Lihtenbergam apritētu 80. Skaistāko dziesmu izlase 3

Autors nezināms.

22. maijā 80 gadi apritētu 20. gadsimta 70. gados iecienītajam estrādes dziedātājam Andrejam Lihtenbergam. Viņš piedzima 1938. gada 22. maijā Rīgā. Tēvs Arvīds bijis tvaika katlu dzinēju speciālists, krita karā Volhovas purvos. Māte Austra – ģenerāļa Rūdolfa Bangerska māsa, strādājusi par ierēdni. Andrejs pēc pamatskolas beigšanas mācījās Piensaimniecības tehnikumā, pēc kura tika sadalē nosūtīts darbā uz Krieviju. Pēc atgriešanās Rīgā strādāja par autoatslēdznieku, paralēli studējot Rīgas politehniskā institūta vakara nodaļā. Ieguva inženiera mehāniķa specialitāti un strādāja rūpnīcā “Ausma” par inženieri–konstruktoru.

Lihtenberga labā balss tika pamanīta, kad viņš dienēja armijā; pēc atgriešanās no tās izkopa savu baritonu pie pazīstamā vokālā pedagoga Leonīda Zahodņika, pie kura vēlāk izglītojusies arī Laima Vaikule, Zoržs Siksna un citi pazīstami latviešu estrādes dziedātāji. Strādādams rūpnīcā, vakaros dziedāja kultūras namos “Draudzība” un “Armatūra”, taču īstais skatuves mūžs sācies 1969. gadā, kad viņš ierakstīja pirmās dziesmas Latvijas radio.

70. gadu sākumā Lihtenbergs kļuva par solistu zvejnieku kolhoza “Selga” vokāli instrumentālajā ansamblī un līdz pat savai pēkšņajai nāvei 1979. gada ziemā kopā ar to aktīvi koncertēja. Nākamo desmit gadu laikā Andrejs Lihtenbergs iedziedāja apmēram 60 Valtera Kaminska, Edmunda Goldšteina, Zigismunda Lorenca dziesmas – “Deviņvīru spēks”, “Zilos svārkos meitene”, “Vecpuiša dziesmiņa”, “Neļķu ugunīs”, “Ziemeļu serenāde”, “Vakara dziesma”, “Ieva” un citas. Tāpat Andrejs Lihtenbergs dziedāja arī latviski tulkotas citu tautu estrādes un tautas dziesmas. 1970. gadā Maskavā viņš kļūst par konkursa “Hallo, meklējam talantus!” laureātu, ar panākumiem piedalījies arī Latvijas mēroga konkursos un festivālos.

Piedalījies arī tematisku skaņuplašu ierakstos – dziedājis dziesmas par jūru un zvejniekiem, ugunsdzēsējiem, komjaunatni. Kad par LPSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāju kļuva avīzes “Cīņa” galvenais redaktors Ilmārs Īverts, Latvijas Radio aizliedza atskaņot Andreja Lihtenberga dziesmas, bet viņam pašam pavēlēja dziedāt toreizējās patriotiskās dziesmas, līdz viņš, nespēdams to izturēt, neapdomīgi izsaucies: “Cik tad ilgi var vienu un to pašu?!” Tam sekoja pilnīgs aizliegums atskaņot viņa dziedātās dziesmas gan radio, gan televīzijā…

Lihtenbergs dziedājis arī duetā ar Māru Krievkalni un Lolitu Vambuti, un, kā atceras laikabiedri, gan balss, gan garā auguma un pievilcīgās ārienes dēļ bijis īsts sieviešu mīlulis.

Privātajā dzīvē Lihtenbergam diezgan ilgi neveicās. 1961. gadā Lihtenbergs apprecējās pirmo reizi, laulībā piedzima meita Daiga, taču drīz laulība izira. Laimīga nebija arī otrā laulība. Taču trešajā laulībā, kuru noslēdza tieši tajā pašā gadā, kad sāka aktīvi koncertēt – 1969. – nodzīvoja līdz pat savai nāvei.

1979. gada janvārī Andrejs Lihtenbergs pēkšņi nomira. Dziedātājs bija izgājis no mājām… un pazudis. Pēc pāris viņu pieputinātajā mežā atrada mežstrādnieki. Oficiālā versija – pašnāvība pakaroties, tomēr viņa nāve joprojām ir noslēpumā tīta un pastāv viedoklis, ka dziedātāju līdz nāvei novedusi čeka.

Taču Andreja Lihtenberga dziesmas skan joprojām. Lūk, dažas no tām, kas ierakstījušas īpaši spilgtas zīmes latviešu estrādes mūzikas vēsturē.

Saistītie raksti

Lapmežciema tautas namā 22. maijā plkst.18 laikabiedru tikšanās atmiņu stāstos un dziesmās koncertā “Andrejam Lihtenbergam būtu 80”.

“Ziemeļu serenāde”. Mūzika – Valters Kaminskis vārdi – Ojārs Vācietis (1973. gads)


“Zilos svārkos meitene”. Mūzika – Gunārs Freidenfelds vārdi – Gunārs Selga (1972. gads)

“Deviņvīru spēks”. Mūzika – Edmunds Goldšteins vārdi – Alfrēds Krūklis (1975. gads).

“Vecpuiša dziesmiņa”. Mūzika – Uldis Lapsiņš vārdi – Pēteris Zirnītis (1974. gads)

“Ieva”. Mūzika – Zigmunds Lorencs vārdi – Jānis Plotnieks (1977. gads)

“Neļķu ugunīs”. Alfrēds Krūklis, Edmunds Goldšteins (1975. gads)

“Vakara dziesma”. Mūzika – Valters Kaminskis, vārdi – Imants Ziedonis (1973. gads).
https://www.youtube.com/results?search_query=Lihtenbergs
Tonija Hillera grāvēju “Tavs skūpsts” (oriģinālnosaukums “Save Your Kisses for Me”, 1976. gadā uzvarēja Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā, kļūstot par pārdotāko dziesmu Lielbritānijā un īstenu hitu daudzās citās Eiropas valstīs). Latviešu versijas dzejas autors ir Ziedonis Purvs, un dziesmas pirmieskaņotāja gods pieder Ērikam Kamarūtam.

“Marija Helēna”. Mūzika – Nikica Kologjera, latviešu teksts – Vita Vīksna

Džambulaja” (oriģinālais nosaukums “Jambulaya (On the Bayo)”; tās autors Henks Viljamss dziesmu pirmo reizi izpildīja 1934. gadā). Vārdus latviski atdzejojis Alfrēds Krūklis.

LA.lv