Andrejs Ēķis: Latvijas meži vēsturiski kalpojuši kā stratēģisks resurss, tie var būt nozīmīgs atbalsts arī mūsdienās valsts drošības stiprināšanā 3
Režisors un producents Andrejs Ēķis TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” pauž viedokli, ka Latvijas meži vēsturiski kalpojuši kā stratēģisks resurss un var būt nozīmīgs atbalsts arī mūsdienās, piemēram, valsts drošības un ekonomikas stiprināšanā.
Ēķis stāsta, ka kādreiz, pirms 20 gadiem, braucot pa ceļu, gar malām bijuši neizcirsti meži. Krievi tos necirta, lai kara gadījumā būtu koks, ko izmantot aizsargbūvei.
Agrāk tikai 26 % Latvijas teritorijas bija meži. “Kas būtu pareizi — aizņemties naudu vai saprast? Tāpat kā lielā vētrā — cik daudz liela vētra nogāž tos kokus, un tos kokus izmantot, lai aizsargātu Latviju,” izsakās Ēķis.
Producents salīdzina: “Mežs vienmēr ir bijis kā tāds akumulators grūtību brīžos.”
Viņš skaidro, ka nav runa par to, ka mežus vajadzētu izcirst un pārdot, bet gan par to, ka valsts trīs gadu laikā varētu gūt viena miljarda ieņēmumus tikai no nodokļiem. “Vienkārši jābūt stipriem cilvēkiem,” uzskata Ēķis.
Viņš turpina, ka partijas ir dažādas — kāds uzskata, ka palielināt aizsardzības budžetu, izcērtot mežus, ir laba ideja, bet cits mežus aizstāv. Režisors uzsver, ka mežs ir atjaunojams resurss, un partijām ir jānonāk pie kopsaucēja.
Jau vēstīts, ka ir izveidota iniciatīva, kas paredz ciršanas apjoma palielināšanu aizsardzības budžeta papildināšanai. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norādīja, ka sākumā, lai par šādas iniciatīvas ieviešanu varētu domāt, nepieciešams lūgt zinātniekiem un nozares speciālistiem sarēķināt skaitļus par pieejamo koksnes apjomu Latvijas mežos.
Tāpat viņš akcentēja, ka Latvijas mežos ir ļoti liels koku apjoms, kuri ir ciršanai gatavi vai arī ir pārauguši, piebilstot, ka, tiklīdz būs notikušas pārrunas ar idejas iniciatoriem un būs sarēķināti skaitļi, ministrija šo jautājumu varēs apspriest.
Ministrs arī uzsvēra, ka ciršanas apjomu nevar vienkārši palielināt, jo ir nepieciešams skatīties ilgtermiņā, proti, ja ciršanas apjoms tiks palielināts, tam būtu jāsaglabājas turpmākos desmit līdz 20 gadus vai ilgtermiņā, lai nozares pārstāvji varētu investēt pārstrādē.
Latvijā ir ļoti svarīgi attīstīt pārstrādi, tostarp koka māju būvniecību, plātņu rūpnīcas un citas ražošanas sfēras, tāpēc šādu lēmumu nevar pieņemt tikai īslaicīgi uz trim līdz četriem gadiem, lai sagādātu naudu aizsardzības budžetam, norāda Krauze.
Pilnu raidījumu skaties šovakar, 9. maijā TV24 pulksten 21.03!
