Anita Daukšte: “Nevis jaunieši palikuši dumjāki, bet skolotāji nav pienācīgi sagatavoti!” 46
Tieši centralizētais eksāmens matemātikā ir tas, kurš daudz biežāk nekā citi pārbaudījumi paklupina gan pamatskolas, gan vidusskolu absolventus, raksta lsm.lv.
Lielais caurkritēju skaits matemātikas eksāmenā bija viens no iemesliem, kāpēc šogad arī necels eksāmenu nokārtošanas slieksni 9. klašu absolventiem. Kāpēc matemātika Latvijas skolēniem sagādā tik lielas grūtības, un vai izglītības politikas veidotāji piedāvā risinājumus?
“Problēma tiešām ir daudzslāņaina. Otra problēma, ka cilvēks tiek uzskatīts par vērtīgu vai nevērtīgu, atkarībā no tā, vai viņam piemīt matemātiskās dotības. Matemātikas eksāmens tiek izvirzīts kā galvenais, lai vispār novērtētu cilvēka tālāko ceļu izglītības sistēmā. Neesmu pārliecināta, ka tā ir pareizā pieeja,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Anita Daukšte, žurnāliste, TV24 raidījumu “Ziņu TOP” un “Nedēļa post scriptum” vadītāja.
Kā otru problēmu, viņa min pedagogu sagatavotību.
“Piemēram, slavenais Rīgas 1.ģimnāzijas matemātikas skolotājs Dainis Kriķis, kurš ir ģeniāls skolotājs, matemātiku varētu iemācīt pat kamielim, atšķirībā no citiem pedagogiem, kuru sagatavotības līmenis neatbilst prasībām. Nevaram teikt, ka jaunieši ir palikuši dumjāki, tā nav. Bet tas, cik piemērota apmācības sistēma ir mūsdienām, tas ir ļoti svarīgs jautājums!” viņa uzskata.
Jau ziņots, ka vidusskolas absolventu sniegums, kārtojot obligātos centralizētos eksāmenus, jau ilgstoši viszemākais bijis tieši matemātikā – vidēji tajā savāc vien ap 30 procentpunktu. Sākot celt eksāmenu nokārtošanas latiņu, kas vēl pirms četriem gadiem bija tikai 5%, bet šogad sasniegs jau 20%, vairojās šajā eksāmenā caurkritušo skaits.
Centralizēto eksāmenu ieviešana pamatskolā norādīja uz līdzīgām problēmām arī šajā izglītības līmenī. Kaut te skolēni sasniedz augstāku vidējo rādītāju, aizpagājušajā mācību gadā tas bija 50,5%, bet pērn par 7% mazāks, izkritušo skaits bija augsts.
Pērn tieši matemātikas eksāmens bija nepārvarams šķērslis teju 600 devīto klašu absolventiem. Vēl gadu iepriekš izkrita vairāk nekā 800 skolēnu.
Starptautiskie skolēnu sekmju salīdzinājumi kā PISA (Program for International Student Achievement) un TIMSS (Trends in International Mathematics and Science Study) arī rāda, ka Latvijas skolēnu sniegums matemātikā krītas. PISA testu pilda piecpadsmitgadīgie skolēni, un pēdējais pētījums atklāj, ka Latvijas skolēnu sniegums matemātikā sarucis par 13 punktiem. Savukārt TIMSS rāda 4. klašu skolēnu sniegumu. 2019. gadā mūsu ceturtklasnieki matemātikā vidēji ieguva 546, bet četrus gadus vēlāk – tikai 534 punktus. Tas liek domāt, ka problēmas sākas sākumskolā, bet turpmākajos gados nevis tiek risinātas, bet samilst.
Gunta Lāce, kura ir Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore un matemātikas skolotāja, kā arī valsts metodiķe matemātikā, vērtēja, ka skaitļi par skolēnu sniegumu nav iepriecinoši, tomēr tie arī nebūtu jāuztver traģiski.
“Visa pasaule domā par to matemātiku. Mēs ar to neesam oriģināli. Tas nenozīmē, ka mums nevajag domāt, kā lietas uzlabot. Protams, vajag. Par to arī visu laiku domājam – gan katrs skolotājs atsevišķi, gan skolas kopumā, gan valsts. Bet matemātika ir tāds cietais rieksts visas pasaules pusaudžiem,” norādīja Lāce.
Matemātikā – vairāk dziļās domāšanas uzdevumu
Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētniece Ilze France uzskatīja, ka matemātikas eksāmenos skolu absolventiem klājas grūtāk tāpēc, ka tajos ir vairāk dziļās domāšanas uzdevumu nekā valodu eksāmenos. France norādīja, ka vājie matemātiķi jāatklāj un viņiem jāpalīdz laikus, jo ielaistās problēmas 9. klasē vairs neatrisināt. Arī viņa skaidroja, ka citas valstis tāpat nav atradušas burvju atslēdziņu matemātikai.
Speciālistu viedokļi par to, kāpēc matemātika skolēniem sagādā lielākās grūtības nekā citi mācību priekšmeti, daļēji sakrīt.
Vairāki aptaujātie norādīja uz to, ka matemātikā viss ir ļoti saistīts – nezinot vienu tēmu, šīs jomas apguvē uz priekšu vairs netiksi.
“Matemātiku tiešām nav iespējams apgūt pa maziem gabaliņiem. Matemātika visa ir būvēta kā viena kopīga liela, varētu teikt, ēka. Tajā brīdī, kad tai ir ļodzīgs otrais stāvs vai trešais, nav iespējams vienkārši uzcelt kārtīgu ceturto, piekto un sesto,” teica Lāce.
Viņasprāt, citos mācību priekšmetos kāds robs zināšanās tik ļoti neietekmē kopējo zināšanu māju, kā tas ir matemātikā. Tās robus aizlāpīt ir krietni grūtāk.
Skolotāji: Pie vainas arī attālinātās mācības, vērtēšanas sistēma un uztveres īpatnības
Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore un Matemātikas skolotāju apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece Elita Rītere atgādināja, ka visus skolēnus, sākot no 5. klases, skārušas pandēmijas attālinātās mācības. To dēļ daudziem matemātikas fundaments nav ielikts.
Viņasprāt, motivāciju mācīties neveicina arī pašreizējā vērtēšanas sistēma, kas neļauj pārrakstīt neveiksmīgus pārbaudes darbus. Vismaz sākumskolēniem šī sistēma neesot piemērota. Ir matemātikas skolotāji, kas stāstīja, ka daudzi skolēni matemātiku nevar apgūt kādu uztveres īpatnību dēļ.
Lāce toties apgalvoja, ka pētījumi apliecina – matemātiku var apgūt visi, izņemot tos, kuriem ir diskalkulija. Kaut tai ir dažādi veidi, pārsvarā tā nozīmē nespēju uztvert un izprast skaitļus. Latvijas Diskalkulijas asociācijas mājaslapā teikts, ka tā var skart pat līdz astoņiem procentiem sabiedrības.
Tomēr Lāce norādīja uz kādu matemātikas problēmu – tā ir abstrakta zinātne, un abstraktas darbības vislabāk var saprast, praktiski darbojoties.
“Šis ir viens no mūsu lielajiem izaicinājumiem. Kā caur praktisku darbošanos un caur tādu praktisku lietu uztveri nonāk līdz tam, ka viņi var saprast šīs abstraktās darbības,” sacīja Lāce.
Matemātikas apguvi apgrūtina tas, ka mūsdienu bērni ikdienā daudz mazāk nodarbojas ar praktiskām lietām, kur nepieciešams skaitīt. Skatīšanās ekrānos nedod praktisko sajēgu. Šodienas bērni daudz neveiklāk darbojas, piemēram, ar lineālu, nekā tas bijis agrāk. Tas rada jaunus izaicinājumus matemātikas mācīšanā un nozīmē, ka matemātikas stundās jāatgriežas skaitīkļiem, skaitāmajiem kauliņiem un tamlīdzīgiem materiāliem.
Problēmas rada arī zinošu skolotāju trūkums
Rītere kā vienu no iemesliem krītošām sekmēm matemātikā minēja arī profesionālu, zinošu matemātikas skolotāju trūkumu.
Vakances bieži vien aizpilda ar pedagogiem, kuri steigā, piemēram, 72 stundu kursos pārkvalificējušies par matemātikas skolotājiem vai kuri tikko sākuši studēt pedagoģiju.
Jaunizceptie skolotāji mācās strādāt uz skolēnu rēķina. Savukārt skolu vadībai trūkst resursu, lai regulāri vērotu stundas un ieteiktu, kā uzlabot darbu. Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs līdztekus pedagoga darbam strādā kā kolēģu mentors.
“Tas, ko es esmu novērojis, ir, ka pat tādās diezgan prestižās skolās, to skaitā Valsts ģimnāzijās, matemātikas mācīšanas kvalitāte ir, es teiktu – būtiski kritusies. Tur ir reizēm tā, ka pēc stundu vērošanas man ir jāsecina, ka man pat kā mentoram ir grūti izcelt, ar ko tad tam skolotājam vispār sākt strēbt to, kas notiek viņa stundā?” skaidroja Vorobjovs.
Tomēr biežākā novērotā problēma ir, ka pedagogs pats slikti pārzina matemātiku, līdz ar to nespēj ne pilnvērtīgi iemācīt, ne aizraut skolēnus ar šo zinātni. Skolēni stundās mēdzot uzdot ļoti labus jautājumus, uz kuriem pedagogi nespēj atbildēt.
France ar kolēģiem pētniekiem vērojusi 155 matemātikas stundas. Secinājums ir, ka skolotāju prasmes ir ļoti atšķirīgas un stundās ir pārāk daudz reproduktīvu uzdevumu, kas nozīmē, ka no skolēniem neprasa domāt un izmantot prasmes dažāda veida uzdevumos.
Rītere paredzēja, ka šīs problēmas dēļ skolēnu sasniegumi turpinās kristies.
“Tad, kad viņi to bērnu rezultātu nomērīs pēc 5–6 gadiem, es domāju, ka tur būs savas sekas, jo tas cilvēks, kurš neorientējas ne pedagoģijā un psiholoģijā, ne metodikā, ne didaktikā, kam nav sajēgas par to, ko darīt, – ir tikai vēlme būt par skolotāju,” norādīja Rītere.
Niedre-Lathere atzina, ka ir problēma ar pedagogiem, bet minēja arī citus grūtību iemeslus.
“Protams, tā ir lasītprasme. Sāksim jau no pašas, pašas augšas, ka tiešām šie ir tie bērni, kas ir piedzīvojuši arī kovida laiku, līdz ar to ir tiešām zināšanās robi. Protams, atsevišķos gadījumos varbūt nostrādājušas matemātikas mācīšanas stratēģijas atšķirības un tas, ko man konkrēti matemātikas profesionāļi ir komentējuši, – ka tas ir atkarīgs arī no paša pedagoga,” sacīja Niedre-Lathere.
Turpmāk skolēniem būtu vairāk jāpiedāvā konsultāciju iespējas. Latvijas Universitātē patlaban apkopo metodiskos ieteikumus, uzdevumu paraugus 1. līdz 6. klašu posmam. Tiek arī uzlaboti metodiskie materiāli citu klašu skolotājiem un papildināti mācību materiāli no 1. līdz 12. klasei.
