VIDEO. Bīstamā patiesība par Melnās jūras zivīm, bet ko Krievijas amatpersomas stāsta par to savai tautai? 0
Krievijas varas iestādes ir nākušas klajā ar aicinājumu iedzīvotājus un zvejniekus nebaidīties zvejot Melnajā jūrā, lai gan nesen tur notika ievērojama mazuta noplūde. Šis incidents ir radījis bažas par jūras ekosistēmas stāvokli un zivju drošumu pārtikā, taču vietējās amatpersonas apgalvo, ka situācija ir kontrolēta un zivis ir drošas lietošanai uzturā.
Aprīļa sākumā Melnajā jūrā netālu no Krievijas piekrastes notika mazuta noplūde, ko, kā ziņots, izraisīja avārija uz naftas tankkuģa. Noplūdes apjoms nav precīzi noteikts, taču tā radīja ievērojamu piesārņojumu, kas ietekmēja jūras floru un faunu. Vietējie iedzīvotāji un zvejnieki pauda bažas par zivju un citu jūras produktu drošumu, kā arī par ilgtermiņa sekām reģiona ekosistēmai.
Varas iestāžu paziņojums: “Nav iemesla baidīties”
Krievijas varas iestādes nekavējoties uzsāka tīrīšanas darbus, iesaistot speciālas komandas, kas savāca mazutu no ūdens virsmas un piekrastes zonām. Tika veiktas arī zivju un ūdens paraugu analīzes, lai noteiktu piesārņojuma līmeni. Amatpersonas apgalvo, ka analīžu rezultāti liecina – zivis Melnajā jūrā ir drošas patēriņam, un piesārņojuma līmenis ir zem pieļaujamās normas.
Krievijas Federācijas dabas resursu un ekoloģijas ministrijas pārstāvis paziņoja: “Mēs esam veikuši visas nepieciešamās pārbaudes, un varam apstiprināt, ka zivis Melnajā jūrā ir drošas ēšanai. Nav iemesla baidīties zvejot vai lietot uzturā jūras produktus no šī reģiona.” Amatpersonas uzsver, ka tīrīšanas darbi ir bijuši efektīvi un ka situācija tiek stingri uzraudzīta, vēstī The Moscow Times.
Tomēr vietējie iedzīvotāji un vides aizstāvji ir skeptiski. Daudzi uzskata, ka mazuta noplūdes sekas var būt ilgtermiņa, ietekmējot ne tikai zivis, bet arī visu jūras ekosistēmu, tostarp planktonu, putnus un citus jūras iemītniekus.
Melnās jūras piesārņojums nav jauna problēma. Eiropas Parlamenta ziņojumā jau 2007. gadā tika norādīts, ka Melnā jūra cieš no nekontrolēta piesārņojuma, ko izraisa rūpnieciskie atkritumi, naftas noplūdes un pārmērīga zveja. Upes, piemēram, Donava, Dņestra un Dņepra, ienes jūrā piesārņojumu no visas Eiropas, bet piekrastes rūpniecības centri vēl vairāk pasliktina situāciju.
2025. gada mazuta noplūde ir tikai viens no daudziem incidentiem, kas apdraud jūras ekosistēmu un tās bioloģisko daudzveidību.
