×
Mobilā versija
Brīdinājums -11.7°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
11. janvāris, 2018
Drukāt

Angeličs uzburs Bēthovena trauslās fantāzijas

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Nikolass Angeličs

Lielajā ģildē 12. janvārī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts “Angeličs. Bēthovens. Poga. Harmonija”. Pianista Nikolasa Angeliča maģiskajos pirkstos tiks uzburta Bēthovena pārpasaulīgā, trauslā fantāzija ar viņa Ceturto klavierkoncertu. Andra Pogas arhitektoniski vērienīgajā lasījumā monumentāli un dzīvīgi tiks uzbūvēta Prokofjeva Piektā simfonija.

Klausītāji, kuri dzirdēja salīdzinoši neseno pianista N. Angeliča viesošanos Latvijā ar Šūmaņa Klavierkoncertu, nav jāpārliecina, ka pianists ir viens no augstākās raudzes meistariem un interesantākajiem pianistiem Eiropas plašumos. Koncerts solās būt viens no janvāra ievērojamākajiem mūzikas notikumiem Rīgā. LNSO diriģēs A. Poga, klausītājiem piedāvājot Bēthovena Ceturto klavierkoncertu un Prokofjeva Piekto simfoniju. LNSO būtiska loma pārdomām par mūzikas un matemātikas mijiedarbi, šoreiz atslēgas vārds ir harmonija.

N. Angeličs kaislīgi aizraujas ar Bahu, ko daudz spēlē kopš pusaudža gadiem, dziļi izjūt Brāmsu, kura koncertus ieskaņojis ar Pāvo Jervi un Frankfurtes Radio SO, apbrīno Bēthovenu, ko atzīst par “grūtu autoru”, mīl Šūmani, labi atsaucas par Štokhauzenu un Bulēzu, kas neilgu tikšanos laikā devuši daudz vērtīgas informācijas, ar ko “var baroties gadiem”, atzīst pianists.

2015. gada izskaņā pianists viesojās Latvijā pirmo reizi, bet tā viņam nebija pirmā sadarbība ar diriģentu A. Pogu, jo viņi kopā muzicēja Francijā, vērienīgā festivālā atskaņojot abus Lista koncertus. Runājot par radošo sadarbību ar diriģentiem, pianists neslēpj: “Sadarbībā ar daudzajiem diriģentiem esmu daudz uzzinājis, kā katrs no viņiem pārraida savas vēlmes: vai tikai dažos vārdos paskaidro, kam uzticas vai ko redz partitūrā. Dažkārt viss notiek bez runāšanas – arī tie ir īpaši gadījumi. Tas vienmēr ir piedzīvojums – jābūt gatavam atklāt ko jaunu, kaut tev ir pašam sava pieredze. Svarīgi, ka nekad nav rutīnas. Šajā ziņā mūziķiem ir liela priekšrocība.” Savukārt, runājot par A. Pogu, pianists nosaka: “Mēs nerunājam pārāk daudz, bet man radusies pārliecība, ka saprotamies. Ar Andri runājam par detaļām, kas nozīmīgas skaņdarba struktūrā, un ik atskaņojumā tās ir ļoti svarīgas. Loģika – tā ir būtiska. Man ir sajūta, ka saprotu A. Pogu un viņš saprot to, kas svarīgs man. Tā bija un ir ļoti rosinoša, brīnišķīga pieredze.”

Kritiķi liek N. Angeliču līdzās labākajiem Brāmsa mūsdienu interpretiem, viņa klavierspēlei piedēvē pārsteidzošu tēlainību, klausītājus aizgrābjošas un valdzinošas kvalitātes, kas smalki atklāj skaņdarba krāsas, faktūru un harmonijas. Līdzās augstu novērtētajām klasiskā un romantiskā laikmeta skaņdarbu interpretācijām viņa interešu lokā ir laikmetīgais repertuārs – no Prokofjeva, Bartoka un Šostakoviča līdz Mesiānam, Bulēzam un Štokhauzenam. Pjērs Anrī pianistam veltījis skaņdarbu “Koncerts klavierēm bez orķestra”.

 

12. I 19.00 Lielajā ģildē, Rīgā

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena: no EUR 11 līdz 33

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+