Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. jūnijs, 2012
Drukāt

Apšauba parlamentārās izmeklēšanas lietderību

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

To jau nevar nosaukt par strādāšanu! Mūsu rokas ir sasietas! Labāk nebūtu nemaz veidojuši šo komisiju! Ar šādiem un līdzīgiem izteicieniem Latvijas Krājbankas kraham veltītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu vērtēja paši šīs komisijas deputāti. Skeptiski ir gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji. 


Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu darbojusies jau pusgadu.

“Pārsvarā nodarbojamies ar informācijas vākšanu par to, kas notika Krājbankas maksātnespējas procesā, kādus lēmumus atbildīgās amatpersonas pieņēma, kādas šiem lēmumiem bija sekas attiecībā uz valsts un pašvaldības uzņēmumiem, kā tie ietekmēja pašas bankas likteni. Ievācam šo informāciju no iesaistītajām pusēm, ministrijām, banku asociācijas pārstāvjiem un tamlīdzīgi, pēc tam sāksim to apkopot un paralēli strādāsim pie konkrētiem likumu grozījumu priekšlikumiem,” informēja komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Grozījumi varētu skart Kredītiestāžu likumu, maksātnespējas regulējumu, administratora atalgojumu un viņa izvēles kārtību. Uz jautājumu, vai līdz šim iegūtā informācija atklājusi kādus jaunus, iepriekš nezinātus faktus, komisijas vadītājs atbildēja noraidoši. Taču viņš nedomā, ka darbs bijis veltīgs, jo tagad “vismaz komisijas deputātiem ir plašāka izpratne par Krājbankas notikumiem”. Spriežot pēc izmeklēšanas komisijas apmeklējuma, paši deputāti īpaši nealkst pēc “plašākas izpratnes” – vairākas sēdes nav varējušas notikt kvoruma trūkuma dēļ. “Droši vien dažiem deputātiem bija romantiskas ilūzijas, ka parlamentārās izmeklēšanas darbs būs saistīts ar ieročiem un dzīšanos pakaļ noziedzniekiem, un viņi tagad jūtas vīlušies. Citi varbūt nenāk tādēļ, ka mediju interese par mūsu darbu ir maza un nav iespēju sevi parādīt,” sprieda Lāčplēsis. Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu plānots, ka Krājbankai veltītā komisija strādās deviņus mēnešus – līdz šā gada augustam. Taču Lāčplēsis prognozē, ka gala ziņojumu varētu sagatavot pat agrāk.

 

“Es pat negribētu šajā sakarā lietot vārdu “strādājam”,” lūgts komentēt parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, atteica Kārlis Seržants (ZZS). Viņaprāt, komisija līdz šim nav izdarījusi neko paliekošu – tikai saņēmusi dažādus ciparus un summas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

 

Taču tam neesot lielas jēgas, jo deputāti jo­projām nezinot, kas un kādēļ šo naudu saņēma, jo kontu īpašniekus parlamentārā izmeklēšanas komisija nedrīkst pieprasīt. Arī daudzi dokumenti par administratora izvēli un citu kandidātu atmešanu deputātiem neesot pieejami. “Līdz ar to joprojām nav izkliedētas aizdomas par “Vienotības” ieinteresētību konkrētā administratora apstiprināšanā un par to, ka lielas summas saņēmuši ar šo partiju saistīti uzņēmumi,” teica deputāts. Seržants arī atzina, ka mēdzot kavēt izmeklēšanas komisijas sēdes: “Ja es redzu, ka darba kārtībā kārtējo reizi nekā nav, tad izvēlos labāk netērēt savu laiku.”

Deputāts Andrejs Elk­sniņš (“SC”) norāda, ka komisija bieži vien nevar iegūt informāciju – gan par kontu īpašniekiem, gan par uzņēmumiem, kas saņēma naudu no bankas, gan par administratora izvēli. Viņaprāt, komisijas darbība nav lietderīga, jo opozīcijas deputāti, kuri pieprasīja tās izveidi, ir palikuši mazākumā un nespēj apstrīdēt valdošās koalīcijas nostāju.

“Es jau no paša sākuma uzskatīju, ka šādu izmeklēšanas komisiju nevajag dibināt,” teica komisijas deputāts Jānis Reirs (“Vienotība”).

 

Viņaprāt, visas nepieciešamās darbības var veikt FKTK, tiesa un tiesībsargājošās institūcijas, bet no komisijas vienīgais sausais atlikums būšot atsevišķi priekšlikumi likumu grozījumiem. Reirs atšķirībā no opozīcijas pārstāvjiem uzskata, ka pašreizējā administratoru atlases kārtība ir pietiekami laba un to grozīt būtu dīvaini.

 

Tāpat viņš arī neuzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijām būtu jāļauj uzzināt kontu īpašniekus: “Priekš tam ir tiesībsargājošās institūcijas. Nedomāju, ka tiesiskā valstī būtu pieļaujami, ka deputāti rakājas pa citu cilvēku kontiem.”

Krājbankas kraha parlamentārās izmeklēšanas komisija tika izveidota pagājušā gada decembrī, pēc “SC” un ZZS deputātu pieprasījuma. Taču par komisijas vadītājiem tika ievēlēti valdošās koalīcijas pārstāvji, kuriem komisijā ir vairākums. Būtībā šobrīd notiekošais atgādina devītās Saeimas pieredzi ar nedaudz mainītām lomām. Toreiz pašreizējie “Vienotības” deputāti, vēl būdami opozicionāri, panāca parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi par iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā. Toreizējā valdošā koalīcija nespēja aizkavēt komisijas izveidošanu, bet veiksmīgi pārņēma varu tajā, par priekšsēdētāju ievēlēja valdošās koalīcijas pārstāvi Juri Dobeli un aizveda komisiju pavisam citā virzienā, nekā sākotnēji bija iecerēts. Pašlaik “Vienotība” līdzīgi izrīkojas ar pašreizējo opozīciju.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+