Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. septembris, 2016
Drukāt

Apskati TM piemērus par izņēmumiem sejas aizsegšanai (5)

No TM prezentācijasNo TM prezentācijas

Tieslietu ministrija (TM), skaidrojot izstrādāto “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumu”, kas vēļ jāskata valdībā un Saeimā, devusi vairākus piemērus, kā likuma normas izpaudīsies dzīvē – kas būs atļauts un kas nē. Likumprojekts nosaka ierobežojumu aizsegt seju publiskās vietās, tai skaitā, nēsājot seju aizsedzošo apģērbu.

Screenshot at 2016-09-27 10:46:43

Likumprojekts nosaka ierobežojumu aizsegt seju publiskās vietās. Par publisku vietu neuzskata reliģisko organizāciju dievnamus, lūgšanu telpas, telpas, kā arī slēgtus privātus pasākumus, piemēram, īrējot telpas. Ierobežojums neattiecas uz privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu, skaidro ministrija.

Seju varēs aizsegt sporta vai mākslas pasākumu laikā, veselības stāvokļa vai laika apstākļu dēļ, kā arī valsts tautas svētku un kultūrvēsturisko pasākumu laikā. Ierobežojums nav attiecināms arī uz masku ballēm vai laulības ceremoniju.

Screenshot at 2016-09-27 09:21:06

Pēc TM norādātā, mērķis ir nodrošināt Latvijas kultūrvidei atbilstošas uzvedības normas, kā arī ievērot specifisko nacionālo kontekstu attiecībā uz sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām.

Panākts kompromiss. Hidžābu jeb plīvuru hidžābs neierobežo

Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts būtu vērtējams kā kompromiss starp dažādu atšķirīgu viedokļu pārstāvjiem, portālam “la.lv” komentēja kultūras ministre Dace Melbārde (NA).

“Pozitīvi vērtējams tas, ka likumprojekts skaidri atrunā izņēmumus, kas attiecas uz reliģisku darbību vietām, dažādu profesiju specifiku, kā arī neierobežo vairākām reliģijām raksturīgo galvassegu, kas sedz galvu un kaklu, nēsāšanu, tajā skaitā arābu kultūrā visbiežāk nēsāto hidžābu jeb plīvuru. Tādējādi Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts būtu vērtējams kā kompromiss starp dažādu atšķirīgu viedokļu pārstāvjiem,” komentē Melbārde.

Kādi ir argumenti pret ierobežojumiem 

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte norāda, ka nav pietiekoša pamatojuma noteikt aizliegumu lietot seju aizsedzošu apģērbu. Aizliegumam nēsāt seju aizsedzošu apģērbu jāatbilst specifiskai valsts situācijai. Latvijā šādas situācijas nav, lasāms likumprojekta pievienotajā anotācijā. Argumenti par tautas folkloru, dzīvesziņu un kristietību neesot pietiekami, lai šādu aizliegumu noteiktu. Dzīvesziņa ir pārāk neskaidrs, mākslīgi veidots jēdziens. Tautas folklora ir daudzslāņains, dažādi interpretējamu tekstu, pieredzes un materiālās kultūras objektu kopums, kurā var atrast paražas, kuras netiek praktizētas mūsdienu Latvijas sabiedrībā.

Fakultātes atzinā sacīts, ka Latvija vairs nav valsts ar kristietību praktizējošu cilvēku vairākums, šeit dzīvo dažādām kultūrām un reliģijām piederoši cilvēki un arī reliģiju nepraktizējoši cilvēki. Islāmticīgām sievietēm, kuras lieto seju aizsedzošu apģērbu, šī prakse ir ļoti būtiska un daudzas no viņām ir gatavas turpināt šo praksi par spīti sankcijām, jo uzskata šo praksi par savas reliģijas pamatmācības daļu.

Arī musulmaņu draudze “HALAL” uzsvērusi, ka šāds aizliegums islāma kontekstā būtiski ierobežotu indivīda pamattiesības pilnvērtīgi praktizēt savu reliģiju, līdz ar to, lai to pieņemtu, būtu jābūt skaidram, būtiskam ieguvumam sabiedrībai kopumā. Šajā gadījumā reāla ieguvuma neesot – būtībā tas nozīmējot legalizēt necieņu pret otra cilvēka praktizēto reliģiju.

Draudze arī pauž, ka Latvijas sabiedrībā vērojamas neskaitāmas izpausmes, kas nav saskaņā ar kristietību un “tautas folkloru, ticējumiem un dzīvesziņu”, piemēram, minisvārki, zilā vai zaļā krāsā nokrāsoti mati, tetovējumi, “pīrsingi”; kāpēc tad nenoteikt likumā attiecīgus aizliegumus, jo vai tad tas arī nevar radīt “konfliktsituācijas sabiedrībā, vicināt diskrimināciju pret personām” kas tā ģērbjas, “radīt spriedzi indivīdu kopējā sadzīvē publiskajā telpā”, apkārtējo neizpratni, nevienlīdzīgu attieksmi un komunikācijas grūtības? – viedoklis pausts ministrijai.

Lai ierobežojumi stātos spēkā likumprojekts ir jāatbalsta valdībai un Saeimai.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Andris no kriminalas Kraslavas Atbildēt

    Man patiesam simpatize sis laikraksts LA, kurs nedzes manus komentarus, bet gan parada visiem Latvijas iedzivotajiem, kada ELLE dzivo mana 23 gadu laika pazemota un piesmieta gimene. Ka jau mineju visas manas gimenes nelaimes sakas no vieteja Andzelu ciemata iedzivotaja, bijusa policista, Arvida Vedlas, kurs ka ”Talavas tauretajs” taureja un zvanija ka kapu zvans pa visu pagastu un Kraslavas rajonu, ka visa mana gimene ir Ruditu Zaglu Banda! Tagad gribu pieversties tiesi tresajai sodamibai, kuru man, kartejo reizi ”organizeja’ Dagdas un Kraslavas policisti-patvalnieki un mans ”milais” pazina, padomju ”vetras ruditais” prokurors Oskars Dimpers(vins bazas absoluti visas manas ”kriminallietas”), ka ari vina kaiminiene pa Aronsona ielai Kraslava, padomju ”vetas ”rudita” tiesnese, Helena Muizniece. Gan padomju prokurors Oskars Dimpers, gan ari vina kaiminiene pa Aronsona ielai Kraslava, padomju tiesnese Helena Muizniece, man specigi, ka tas jau ir ierasts, atriebas 2013. gada 16. septembri, tikai par to, ka mes ar delu sakam pieprasit, lai tiktu atjaunota sakara ar jaunatklatiem apstakliem, Dagdas policistu un prokurora O. Dimpera speciaali safabriceto kriminalmurgojumu, 2008. gada, proti, kriminallieta Nr. 11240029208. Ka jau ne reizi vien es esmu teicis, ka to organizeja un vadija, speciali viltoja protokolus, ARVIDS VEDLA un vina paligi-Ivars Jakusonoks, Ilga Rakicka, Aivars Trulis un Edgars Tjarve(2015. gada 15. oktobri, LR AT so lietu izbrakeja). Pec Kriminalprocesa likuma 655. panta 2. dalas 2. punkta par pamatu kriminalprocesa atjaunosanai sakara ar jaunatklatiem apstakliem ir: ”ar speka stajusos tiesas spriedumu vai prokurora prieksrakstu par sodu atzita tiesnesa, prokurora vai izmekletaja noziedziga launpratiba, kas bijusi pamata nelikumiga nolemuma pienemsanai”. Un, ludzu, to vajadzeja izdarit un veikt Kraslavas rajona prokuraturas virsprokurorei Kristinei Repsai- Kondratjevai, bet, ko si bezgode darija-neko, tikai nirgajas par mani un manu nevainigo delu! Patiesiba, noteicejs un vadonis prokuratura ir padomju prokurors Oskars Dimpers , nevis virsprokurore K. Repsa-Kondratjeva-toni rajona nosaka tikai Oskars Dimpers un Helena Muizniece, ko vini nolems, ta ari bus. Vini sevi uzskata pat vel augstak neka DIEVS, tikai vini izlemj,-kuram dzivot un kuram mirt. Tad, luk, Kriminalprocesa likuma 7. pants nosaka-Apsudziba kriminalprocesa, 2.dala:”Par Kriminallikuma 130. panta otraja dala, 131. panta……..paredzeto nodarijumu kriminalprocesu uzsak, ja sanemts tas personaspieteikums, kurai nodarits kaitejums. Nu, un, Kraslavas blezi-jus vismaz zinat kaut vienu Kriminalprocesa likumu? Atbilde-jus nezinat it neko! Tapat ka 2008. gada 10. julija,-neviens vel nav nopratinats, nekas vel nav uzsakts, bet tu, nelaimigais jau esi AIZDOMAs TURETAIS. Absolutais NONSENSS!!! Jus vismaz zinat, kas ir KPL 61. pants un kad sak pielietot KPL 65. pantu? Nesaprotu, ka sadi Analfabeti var stradat tur, kur tagad strada. Gribu paskaidrot Kraslavas neprasam, ka KL 131. pants ir Miesas bojajums aiz neuzmanibas. Paradiet blezi, kur ir iesniegums no manas sievas, kur tas ir, bezgozi. AAtkal, pec vecas, jaukas un milas tradicijas par ”uzraugoso” prokuroru ir mans ”milais draugs” Oskars Dimpers, bet tiesa bija Igors Blazevics, labas O. Dimpera, audzeknis. 2013.gada 17. aprili, pie lietas nadzigi keras Ilga Rakicka, kura apzaga manu gimeni 2008. gada par 2040 Ls, ka ari, ne par ko, 2008. gada 10. julija, spidzinaja manu nevainigo delu. Vina vispar nedriksteja izskatit so lietu, jo dels, 2013. gada februari ludza VP IDB uzsakt kriminallietu pret Ilgu Rakicku un citiem policijas bleziem, kuri 2008. gada nirgajas par musu gimeni. Neskatoties ne uz kadiem interesu konflikta likumiem (seit ignore absoluti visus LR likumus), Ilga Rakicka uzsak pret mani kriminallietu Nr. 11240008113, pec KL 125. panta 1. dalas-Tiss smags miesas bojajums. Nu, ne, tadus jokainus lautinus, kas nav lielos draugos ar smadzenu podu, var atrast tikai Kraslavas rajona. Manas asinis nav konstatets alkohols, bet es esmu dzeris. No naza pat manus pirkstu nospiedumus nepanema, bet duris esmu es. Nav neviena liecinieka, bet liecinieki tomer ir, es jau nodomaju, ka esmu sajucis prata. Es, 2013. gada 16. septembra tiesas sede, prokurora Oskara Dimpera kaiminienei, tiesnesei Helenai Muizniecei teicu: ”Es visu laiku ludzu policistus un prokuroru Igoru Blazevicu, ludzu taisisim izmeklesanas eksperimentu, kura es jums visiem pieradisu, ka tas bija netiss nelaimes gadijums.” Uz, ko , Oskara Dimpera kaiminiene, Helena Muizniece pateica:”Izmeklesanas eksperiments var but bistams dzivibai”. Nu, ne, tadu ”gudru” runu no sis ”profesionales” es nebiju gaidijis. Paldies, ka uzklausijat mani. Drizuma es jums uzrakstisu gan par pirmo sodamibu Kraslavas rajona, kuru organizeja Arvids Vedla, ka ari loti siki aprakstisu ari par 2008. gada notikumiem.

  2. Andris no kriminalas Kraslavas Atbildēt

    Es patiesam nezinu, kam tur tas sejas vajag – nevajag aizsegt vai kaut kadigi piesegt, bet zinu pilnigi drosi, ka Kraslavas rajona policiistiem, prokuroriem un tiesnesiem to notiekti vajadzetu darit. Viniem vajag ne tikai sejas aizsegus uzmaukt uz galvas, bet gan ari samazinat algas uz 90% un ielikt Rigas Centralcietuma par nekaunigo patvalu pret manu nabadziba un pilniga posta iedzito gimeni. Ka jau tiku minejis musu LR Generalprokuraturai un citiem valsts ieredniem, ka visas musu gimenes nelaimes sakas(manas gimenes nomelnosanas akciju vietejais padomju policists, Arvids Vedla uzsaka jau kops 1993. gada rudens), tad, kad prokuraturu Kraslava pameta, Malda Kristovskas kundze-godiga, sirsniga un iejutiga sieviete. Ap 2003. gadu vina aizgaja pelnita atputa. Ja kads cilveks Latvija un Pasaule zinatu, cik man stipri pietrukst sis milas sievietes sapratnes, iejutibas un palidzibas. Kad es ar savu milo sievu apciemoju Maldas Kristovskas kundzi Kraslavas rajona prokuratura, Smilsu iela, 17, vina vienmer apjautajas par musu berniem, reizem, ja uz galda atradas kadas konfektes vai cepumi, si mila sieviete tos mums iedeva, lai to visu mes aizvestu saviem berniem. Malda Kristovska bija laba tiesnese Preilu rajona un laba prokurore ari Kraslava, ja vina tagad butu K. Repsas-Kondratjevas vieta-visi sie policisti-patvalnieki jau sen butu no policijas padziti. Diemzel, ir ta ka ir! Sakot no 2003. gada lidz 2013. gadam, pret manu gimeni tika ierosinatas CETRAS KRIMINALLIETAS, tikai tapec, ka es nepaklavos policistiem-patvalniekiem ka ari, specigi kritizeju ari prokurorus, kuri nodarbojas ar visatlautibu un atklatu patvalu, iedalot cilvekus divas kategorijas-SAVEJIE(musejie) unSVESIE, uz kuriem var visus Sunus uzkart. 2003. gada februari tika apzagta Andzelu pagasta gramatvediba un nozagts parnesajamais skarda seifs(ap 100Ls). Seit Arvids Vedla paradija velreiz savu ”milestibu” pret manu gimeni-psihiski slimo sievu apcietinaja uz divam diennaktim. Neka Sveta nebija ari prokuroram Oskaram Dimperam, ne ari vina kaiminienei pa Aronsona ielai Helenai Muizniecei, kad nirgajas par manu psihiski slimo sievu. Slimo sievu aresteja un nosutija uz Kraslavas policijas smirdosajam kameram. Nelaimigo sievu SPIDZINAJA veselas divas diennaktis un piespieda pateikt, ka parnesajamo skarda seifu no Andzelu pagasta gramatvedibas biju nozadzis es. Sievu palaida majas, bet mani aresteja jau uz trijam diennaktim. Vai jus milie cilveki varat iedomaties, ka par so BANDITISMU pardzivoja musu berni. Te slimo mati areste, bet pec tam ari tevu. Manai meitai Ligai bija toreiz 11.gadi, bet delam, kuru speciali iegaza, 2008. gada, bija 13 gadi. Luk, kadu mezonibu pret manu gimeni taisija vietejais policists Arvids Vedla ar savu draugu, padomju ”vetras” rudito prokuroru Oskaru Dimperu. Tiesi tad, kad es sedeju Kraslavas policijas-patvalnieku sasmirdusajas kamers, musu dzivokli pec prokurora Oskara Dimpera paveles, tika veikta kratisana. Visas tapetes un dazadas uzlimes, nekauniga veida tika noplestas, viss tika izvandits, drebju skapja saturs tika izmetats pa visu dzivokli, jo mekleja tacu manis nozagto naudu. Galu gala visa si ”cirka” izrade beidzas ne ar ko. Pec trijam dienam, kad mani izlaida no sis Psihenes, mums ar sievu taisija konfrontaciju-es savu sievu vienkarsi nepazinu, vina bija, ka SAZOMBETA. Runaja nesaprotamas lietas, teica, ka tiesi vina redzeja, ka es esmu to seifu nozadzis. Beigu beigas man sis BARDAKS galigi apnika un es paludzu policistus atstat mus ar sievu divata, vismaz paris minutes. Es sievai saku, ko tu mila dari, es vars tevi nepazistu, uz ko slima sieva satraukti pateica:”Ja es tevi neiegazisu, man pateica, ka mani ieliks cietuma!” Es, protams, uz savu psihiski slimo sievu nemaz nedusmojos, jo, ja tu nonaksi so mezonu rokas, pateksi pat to,ka esi siena kaudze milejies ar savu mati. Neka nav Sveta siem cilvekiem, absoluti neka. Nedaudz velak izradijas, ka to noladeto seifu nozaga pavisam citi cilveki, no musu pagasta. Nu, par parejo jau rit! Lasiet manus patiesos komentarus tikai milaja laikraksta LA!!!!!

  3. Muļķiem nesaprast... Atbildēt

    Ziemassvētku vecīši, ārsti utt. nav burkini/linguini/hudini

  4. Burvīgi un kā jauni burkini/linguini/hudini seju apsedzošie modes elementi parādās – papildinam šo sarakstu.

    Eleganti – vienkārši un saprotami visiem un visām paaudzēm.

  5. Arī musulmaņu draudze “HALAL” uzsvērusi, ka šāds aizliegums islāma kontekstā būtiski ierobežotu indivīda pamattiesības pilnvērtīgi praktizēt savu reliģiju, līdz ar to, lai to pieņemtu, būtu jābūt skaidram, būtiskam ieguvumam sabiedrībai kopumā. Šajā gadījumā reāla ieguvuma neesot – būtībā tas nozīmējot legalizēt necieņu pret otra cilvēka praktizēto reliģiju.——————–
    ————– Tulkojot otrādi , musulmaņus satrauc sievietes ar atklātu seju, baznīcu zvani un krusti – tā ir necieņa pret otra cilvēka praktizēto reliģiju. Untad vēl Ziemassvētku eglītes…

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+