Ekonomika
Darbs un nauda

Jānis Hermanis: Apstrādes rūpniecība pēdējos gados devusi nozīmīgu ieguldījumu0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: LETA

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informē, ka Latvijas apstrādes rūpniecības apjoms 2018. gada laikā ir palielinājies par 3,4%.

Tas liecina, ka nozares izaugsmes temps ir zemāks nekā iepriekšējos gados (skat. attēlu). Tomēr ilgākā laika periodā nozare ir stiprinājusi savas pozīcijas, veicot kvalitatīvas izmaiņas.

Apstrādes rūpniecības nozare ir otrs lielākais darba devējs, atpaliekot tikai no tirdzniecības, tajā šobrīd ir aizņemti 113 tūkstoši darba vietu, kas ir par 40 darba vietām mazāk nekā 2005. gadā.

Tikmēr ražošanas apjoms šai pašā laika posmā ir palielinājies uz pusi – tas norāda, ka nozarē ir būtiski palielinājies ražīgums, tostarp uz tehnoloģiju rēķina.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados ir devusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē, tās īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā šobrīd ir aptuveni 13%.

Jo īpaši svarīga ir nozares loma starptautiskajā tirdzniecībā – no tās kopējā apgrozījuma (2018. gadā tas bija ~7,5 miljardi eiro) vairāk nekā 2/3 veido eksporta ieņēmumi.

Atsevišķu eksportējošo apakšnozaru apgrozījuma daļa vietējā tirgū ir tik niecīga, ka pat šo nozaru lielāko uzņēmumu nosaukumi Latvijas iedzīvotājiem tikpat kā neko neizsaka.

Apstrādes rūpniecības lielākās sastāvdaļas ir kokapstrāde (apmēram 30% no apgrozījuma), pārtikas produktu ražošana (~20%) un mašīnbūve (~20%).

Tāpat apstrādes rūpniecība ietver arī ķīmisko rūpniecību, farmāciju, papīra ražošanu un poligrāfiju, mēbeļu ražošanu, apģērbu ražošanu u. c. apakšnozares – pietiekami plašu rūpniecības veidu spektru, no kurām katrs ir ar savu attīstības scenāriju.

Tāpēc mēdz būt situācijas, kad vienas apakšnozares piedzīvo vājuma periodus, tomēr kopējā tendence ir augšupejoša, jo atsevišķos kritienus ar uzviju kompensē visi pārējie.

Produkcijas apjoms lielākajā apakšnozarē – kokapstrādē – aizvadītā gada laikā ir palielinājies par 5,3%, tās izaugsmi ir veicinājis arī kokmateriālu cenu pieaugums.

Turpretim pārtikas ražošanas apjoms 2018. gadā samazinājās par 2% – visvairāk to ietekmēja kritums piena pārstrādē (-13,7%); samazinājums bija arī augļu un dārzeņu pārstrādē (-3,1%) un zivju pārstrādē (-1,8%).

Vienīgās pārtikas apakšnozares sadaļas ar pieaugumu 2018. gadā bija gaļas pārstrāde (+5,9%) un konditorejas un miltu izstrādājumu ražošana (+0,8%).

Samērā veiksmīgs 2018. gads ir bijis mašīnbūvē. Elektrisko iekārtu ražošana palielinājās par 24,4%. Arī citu neklasificētu iekārtu (piemēram, darbgaldu, lauksaimniecības mašīnu u. c.) ražošanas apjoms pieauga par 7,9%.

Automobiļu un piekabju ražošana, kurā izgatavo detaļas starptautiskiem autoražotāju zīmoliem, 2018. gadā pieauga par 22,9%. Gatavo metālizstrādājumu ražošana (ietver dažādu metālisku konstrukciju, durvju un logu izgatavošanu, metāla vir­smu apstrādi u.tml.) palielinājās par 5,1%.

No pārējām nozarēm ir jāatzīmē salīdzinoši labs pieaugums ādas izstrādājumu ražošanā (+15,4%) un ķīmiskajā rūpniecībā (+9,5%). Savukārt samazinājums ir bijis dzērienu ražošanā (-4,4%), papīra izstrādājumu ražošanā (-3,1%) un poligrāfijā (-2,7%).

Saistītie raksti
Raugoties uz nākotni, Latvijas apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumi drīzāk ir optimistiski.

Lai arī pastāv riski saistībā ar breksitu un dažādiem globālajiem tirdzniecības kariem, tomēr kopējais noskaņojums ir pozitīvs, jo paredzams stabils pieprasījums galvenajos tirgos.

 

LA.lv