EP Budžeta komitejas sēžu starplaikā Inese Vaidere savā kabinetā Eiropas Parlamentā uzņēma pašas organizēto konkursu uzvarētājus.
EP Budžeta komitejas sēžu starplaikā Inese Vaidere savā kabinetā Eiropas Parlamentā uzņēma pašas organizēto konkursu uzvarētājus.
Foto – Ivars Bušmanis

Apstrīd ES budžeta sadales principus 0

Vakar un aizvakar Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja turpināja apspriest ilgtermiņa budžetu 2021. – 2027. gadam.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Eiropas Komisija 2. maijā ierosināja 2021.–2027. gada ilgtermiņa budžetam noteikt 1135 miljardus eiro saistībās. Lai varētu finansēt jaunās neatliekamās prioritātes, Eiropas Komisija piedāvā kāpināt pašreizējo finansēšanas līmeni līdz 1,11% no ES27 nacionālā kopienākuma, kaut Eiropas Parlaments vēlējās vēl vairāk – 1,3%. Visvairāk šodienas investīcijas nepieciešamas pētniecībā un inovācijā, jauniešu nodarbinātībā, digitālajā ekonomikā, robežu pārvaldībā, drošībā un aizsardzībā. Piemēram, “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa budžetu paredzēts dubultot.

EP Budžeta komitejas deputātu bažas izraisa divi faktori, norāda šīs komitejas Latvijas deputāte Inese Vaidere (“Vienotība”, EPP). “Pirmkārt, Eiropas Komisija ierosina samazināt budžetu Latvijai svarīgās jomās, piemēram, Kohezijas politikai (par 7%), Kopējai lauksaimniecības politikai (par 5%) un tiešmaksājumiem (par 4%). Labā ziņa ir tā, ka ES budžeta komisārs Ginters Etingers apsolījis, ka tām valstīm, kas ir zem ES vidējā ekonomikas attīstības līmeņa, piešķīrums netiks samazināts.” Deputāte norādīja, ka Latvija noteikti iegūs no finansējuma palielināšanas aizsardzībai un robežu stiprināšanai, jo mums ir ES ārējā robeža.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otra pozīcija, par ko Budžeta komitejas sēdē izraisījās diskusijas, ir Kohēzijas fonda piešķiršanas kritēriji, nosakot, ka tie vairāk jāpiešķir strukturālo reformu veicējiem un migrantu integrācijai, informēja Latvijas pārstāve. Zemtekstā tas vērtējams kā ES vēršanās pret tām Austrumeiropas valstīm, kuras atsakās uzņemt migrantus un veikt strukturālas reformas (piemēram, pret Poliju un Ungāriju). “LA” jautāja deputātei, vai šāda pieeja neveicinās ES fondu līdzekļu aizplūšanu no Austrum­eiropas uz Dienvideiropas valstīm un vai no tādas necietīs Latvija?

“Tas notiek necaurspīdīgi, zem galda, to mēs trešdien Budžeta komitejā secinājām. Eiropas Komisija vēl nav iepazīstinājusi ar konkrētāku naudas sadalījumu,” stāsta Inese Vaidere. “Arī mēs komitejā uztraucamies par iespējamo naudas aizplūšanu uz dienvidiem pēc kritērijiem, kas nav saistīti ar Kohēziju. Lielākā daļa deputātu iebilda, ka nedrīkst saistīt politiskās lietas ar ekonomiskās attīstības jautājumiem.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.