Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. jūlijs, 2012
Drukāt

Ar atkārtoto izskatīšanu garumā nevilkšot

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izbrāķētie likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” grozījumi, kas paredz stingrākus ierobežojumus referendumu ierosināšanai, Saeimā varētu atkārtoti tikt skatīti 26. jūlijā. Grozījumu priekšlikumiem paredzēts noteikt termiņu līdz 16. jūlijam, lai 18. jūlijā likumprojektu varētu skatīt komisijās.

 

 

Par šādu darba grafiku vakar vienojās parlamenta Juridiskās komisijas deputāti, un šodien par to lems Saeima.

 

“Šie grozījumi paredz piemērot referendumu organizatoriem stingrāku aģitācijas un finanšu kontroli no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī Drošības policijas puses. Tāpat tie paredz paplašināt Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvaras noraidīt nekvalitatīvus un Satversmei neatbilstošus likumprojektu ierosinājumus. Likumprojekta otrreizēja skatīšana paplašina to spēku iespējas, kuri, izmantojot nezināmas izcelsmes finansējumu, cenšas ierosināt dažādus referendumus. Tādēļ, jo ātrāk mēs atkārtoti izskatīsim šo likumu, jo labāk,” teica deputāts Dzintars Rasnačs (NA).

Pagaidām gan grūti pro­gnozēt, vai deputātiem izdosies iekļauties pašu noteiktajā laika grafikā, jo pat koalīcijas partneru starpā nav vienprātības par referendumu rosināšanas grozījumiem.

 

Pat neskatoties uz to, ka vakar grozījumi pēc būtības netika skatīti, bijušie tieslietu ministri Dz. Rasnačs un Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) pamanījās emocionāli sastrīdēties par juridiskām niansēm, piemēram, vai likumā minēt konkrētas iestādes, kur iespējams parakstīties, vai arī atstāt šo jautājumu Ministru kabineta kompetencē.

 

Savukārt Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne pauda nožēlu, ka opozīcijas pārstāvji joprojām izmanto katru iespēju, lai izplatītu nepatiesu informāciju par referendumu ierosināšanas praksi Eiropā. “Ir divu veidu vēlētāju iniciatīvas. Pirmā – likumdošanas iniciatīvas, kurām jāsavāc liels skaits parakstu, Latvijas gadījumā desmitā daļa vēlētāju. Ja tās pēc parakstu savākšanas tiek noraidītas parlamentā, tad notiek referendums. Otrā – pilsoņu iniciatīvas, kurām nepieciešams mazāks skaits parakstu, parasti 2 – 3% vēlētāju, lai tās iesniegtu parlamentā, bet noraidīšanas gadījumā referendums netiek rīkots!” skaidroja I. Čepāne. Viņasprāt, opozīcijas deputāti apzināti jauc abas šīs iniciatīvas, lai Latvijā noteikto referendumu ierosināšanas kārtību parādītu negatīvā gaismā.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa nosacījumiem, atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, bet izskatāmas tikai tās likumprojekta normas, pret kurām iebildis Valsts prezidents.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+