Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. janvāris, 2014
Drukāt

Vai skolēni atbalsta obligāto eksāmenu loka paplašināšanu?


Foto - LETAFoto - LETA

Kristaps Magone, 
Balvu Valsts ģimnāzijas 9. klases skolnieks: 
”Es domāju, ka skolēniem tomēr vajadzētu pašiem ļaut izvēlēties, kurus mācību priekšmetus viņi vēlas nopietnāk apgūt, un arī kārtot tajos eksāmenus. Katram taču ir savi nākotnes plāni un saskaņā ar tiem arī vajadzētu izvēlēties, kuri eksāmeni kārtojami. Ja negrasās savu nākotni saistīt ar profesiju, kurā nepieciešams zināt ķīmiju vai fiziku, tad kāpēc likt eksāmenu?

Nedomāju, ka eksāmena dēļ visi tagad čaklāk sāks mācīties ķīmiju vai fiziku. Kam šie priekšmeti padodas un patīk, tie arī tagad tos labprāt mācās un saņem labas atzīmes, kam nepatīk un nepadodas, tie arī turpmāk tādā pašā līmenī tos apgūs.

Mani skolasbiedri par vēl vienu eksāmenu nav īpašā sajūsmā, par to spriež gandrīz katrā starpbrīdī.

Jāatzīst, ka es varētu kārtot fizikas eksāmenu arī brīvprātīgi, jo, iespējams, ka sertifikāts par šī eksāmena nokārtošanu man varētu noderēt, stājoties augstskolā.”

Teodors Kerimovs, 
Siguldas Valsts ģimnāzijas 
10. klases skolnieks: 
”Man ideja par vēl vienu eksāmenu šķiet absurda. Ir dažādas skolas, dažādi izglītības novirzieni, tāpēc nevar visiem prasīt likt fizikas un ķīmijas eksāmenu. Par iespēju kārtot daļai skolēnu dabaszinību eksāmenu pirmoreiz dzirdu no jums.

Saprotu, ka valstī ir fiziķu un ķīmiķu trūkums un, iespējams, skolēni, gatavojoties eksāmenam, tomēr varētu par šīm jomām ieinteresēties. Tomēr uzskatu, ka vajadzētu iztikt bez šādām piespiedu metodēm.

Man nebūs problēmu nokārtot eksāmenu fizikā vai ķīmijā. Tomēr arī tie skolasbiedri, kuriem šie priekšmeti labi padodas, ir sašutuši, ka viņiem uzspiež vēl vienu eksāmenu.”

Ilva Ogle, 
Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 
10. klases skolniece, izglītojamo padomes prezidente: 
“No vienas puses, uzskatu, ka šis eksāmens skolēnus disciplinēs un pat tie, kuriem fizika vai ķīmija nepatīk, būs spiesti saņemties un piespiesties mācīties. Bet, no otras puses, ja skolēnus šie mācību priekšmeti neinteresē, viņi tāpat neizvēlēsies profesiju, kas saistīta ar šo jomu. Tad kāpēc likt eksāmenu?

Turklāt, ja Latvijas augstskolās, pat lai iestātos Ķīmijas fakultātē, nevajag būt nokārtotam ķīmijas eksāmenam, tad arī nav motivācijas censties nolikt eksāmenu pēc iespējas labāk.

Ja valsts grib, lai vairāk skolēnu kļūtu par ķīmiķiem, bioķīmiķiem un fiziķiem, tad ar obligāto eksāmenu vien nepietiks. Jāsāk ieguldīt zinātnē, lai arī šajā jomā varētu labi nopelnīt. Skolēni, izvēloties profesiju, domā, cik nākotnē pelnīs.

Pašai man ķīmija patīk, un, iespējams, eksāmenu tāpat kārtotu, kaut labprātāk liktu eksāmenu bioloģijā.”

Reinis Sprūde, 
Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas 
1. kursa skolnieks: 
”Manā skolā vidusskolas klasēs nemācāmies ne ķīmiju, ne fiziku. Tikai 2. kursā ir dabaszinātnes, kur pārsvarā, cik zinu, iekļautas bioloģijas tēmas. Tāpēc skaidrs, ka ne es, ne mani skolasbiedri nevarētu nokārtot ne ķīmijas, ne arī fizikas eksāmenu. Uzskatu, ka visiem jāzina valodas, vēsture, matemātika, bet ne jau ķīmija un fizika.

Ja būs jākārto eksāmens dabaszinībās, to, protams, centīsimies nokārtot, kaut arī tas nebūs viegli, ja mācīsimies šo priekšmetu 2. kursā, bet eksāmenu liksim pēc 3. kursa. Tāpēc gan es, gan mani skolasbiedri ceram, ka mums šis eksāmens nebūs jāliek. Iespējams, parastajās vidusskolās ir cita situācija un tur jāievieš eksāmens fizikā un ķīmijā.”

Uzziņa


* Pieņemot izglītības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam, valdība nolēma, ka visiem vidusskolu absolventiem būtu jākārto centralizētais eksāmens (CE) fizikā vai ķīmijā.

* Patlaban ķīmijā vai fizikā eksāmenu kārto brīvprātīgi un 2012./2013. gadā fizikas eksāmenu kārtoja vien 1122 (7,33% no visiem skolēniem), bet ķīmijas – 535 (3,83%) vidusskolu absolventi.

* 2015./2016. mācību gadā šī eksāmena kārtošana tiks izmēģināta daļā skolu kā pilotprojekts un tā kārtotāji paši varēs izvēlēties, vai ierakstīt eksāmena rezultātu vidusskolas absolvēšanas sertifikātā. Sākot no 2016./2017.mācību gada, CE fizikā vai ķīmijā būs obligāts un tiks atspoguļots vispārējās vidējās izglītības sertifikātā.

* Skolēni, kuri mācās humanitārā un sociālā virziena un profesionāli orientēta virziena vidējās izglītības programmās un fiziku un ķīmiju atsevišķi neapgūst, kārtos CE dabaszinībās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+