Ar ko briedis no zaķa atšķiras. Mednieku joki 0
Mežsargs malumedniekam:
– Kāpēc tu nošāvi briedi? Šos
dzīvniekus mūsu mežā medīt
aizliegts.
Malumednieks:
– Man ir skleroze, aizmirsu,
kāds izskatās briedis, kāds
– zaķis…
– Bet kad saprati, ka briedis
nav zaķis?
– Kad medījumu gribēju likt
mugursomā…
– Tev medības arvien ir pirmajā,
es tikai otrajā vietā, – piktojas
sieva.
– Maldies, mīļā, otrajā vietā
man ir hokejs!
Mednieki pirmās trīs nedēļas
dienas darbā stāsta savus mednieku
piedzīvojumus, bet ceturtdien
un piektdien gatavojas
medībām. Tā arī paiet visa
medību sezona.
– Kāpēc jūs, nebūdams mednieks,
nošāvāt zaķi?
– Bet kāpēc zaķis, nebūdams
manas ģimenes loceklis, ēda
manus kāpostus?
Medībās kāds vīrs uzrunā
otru, kurš nedaudz pieklibo:
– Sakiet, vai mēs neesam
jau agrāk tikušies kādās
dzinējmedībās?
– Nē, nē… Kāja cieta mīlas
frontē – sānsolī.
Sieva savam vīram
– medniekam:
– Vai tiešām es visu mūžu varu
staigāt šajā zaķādas kažokā?
– Kāpēc gan ne, zaķis taču
varēja!
Mednieki lielās ar savām
sievām.
– Manējā kā stirniņa, – teic
viens. – Slaida, gracioza, ar lielām
valgām acīm.
– Bet manējā – viltīga, šķelmīga,
veikla, nu tieši kā lapsiņa.
– Nu ko man jums teikt, – noburkšķ
trešais. – Manējā diemžēl
izskatās pēc cilvēka.
Satiekas divi mednieki.
– Vakar biju mežā, samedīju
ežus – būs ādiņas gan sievai
apkaklei, gan sievasmātei, ko
ieklāt galošās…
Kā ziemā medīt sesku?
Ja liels sals un spīd saulīte, jāpaņem
ķipītis ar ūdeni un jādodas
uz mežu. Aukstumā
seski nevar mierīgi nogulēt
zem celma, īpaši dienās, kad
pūš ziemeļu vējš. Tad dzīvnieki
mēdz uzturēties celma
dienvidu pusē un sildās saulītē.
Šajā laikā jāpieiet seskam
no aizmugures un jāpilina
ūdens uz astes. Kad aste cieši
piesalusi celmam, jāuzsauc:
“Cui!” Sesks nobīstas un, taisot
lielu lēcienu, izsprūk no savas
ādas…
– Vakar gan daudz samedījām!
– Un ko par to teica tava sieva?
– Viņa kļuva mēma!
– Ko tu neteiksi – tik daudz
laimes vienā reizē!
Slimnīcā ieved mednieku ar
galvaskausa traumu. ārsts
jautā:
– Esat precējies?
– Nē, nokritu no medību
torņa…
Vīrs, aizbraucot medībās, pieprasa
dzīvokļa ārdurvju atslēgu.
Sieva atcērt:
– Kāpēc tev tā vajadzīga! Ja
pārradīsies no rīta, durvis būs
jau atslēgtas, ja vakarā – tad
vienalga atslēgu nespēsi ielikt
slēdzenē…
Vīrs pārrodas no medībām
vēlu naktī pamatīgās burās un
jautā sievai:
– Tu vari iedomāties, kur es
aizkavējos?
– Varu gan, tikai sākumā izstāsti
savu versiju!
Visu, kas pateikts pēc piektās
glāzītes, var uzskatīt par informācijas
noplūdi.
Sastādījis ANDRIS TIĻĻA
