Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. marts, 2015
Drukāt

Ar prasību pēc koncertzāles. Reportāža no Lielās mūzikas balvas svinīgās ceremonijas

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Prasība pēc akustiskās koncertzāles Rīgā ir jau sen skanējusi nots Latvijas mūzikas nozares pārstāvju publiskajos paudumos, taču otrdien Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā Operā tā izskanēja forte fortissimo. To, ka Rīgai vajag savu akustisko koncertzāli, saņemot balvas laureāta sudraba statueti, uzsvēra kā Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava, tā mūsu pasaulslavenais basbaritons Egils Siliņš. “Lai nākamajā valdības sēdē pirmais jautājums būtu – kad būvēsim?” sacīja mūziķis, “citādi, izcilu mākslinieku sniegumā klausoties izcilu mūziku tai akustiski nepiemērotās telpās, mēs visi tiekam apzagti. Ļoti žēl.”

Kuri nominanti vairākās kategorijās kļūs par laureātiem, izšķīris aritmētisks žūrijas balsojums, un tā rezultāts uzzināts tieši no Operas skatuves. Lielākās emocijas raisījušās, izvēloties nominantus, jo šā gada piedāvājums bijis prātam neaptverami plašs. Bet, protams, ir kategorijas, ap kurām allaž saistās lielāka intriga. Viena no tām ir “Gada jaunais skatuves mākslinieks”, uz kuru pretendējot arī diriģentam Kasparam Ādamsonam un vijolniecei Magdalēnai Gekai, par laureātu kļuva vibrofonists Jānis Bombizo-Fedotovs. Žūrijas priekšsēdētājs profesors Andris Vecumnieks “LA” sacīja – ja runājam par jēdzienu “jaunais mākslinieks”, tad laureāts patiešām esot šā gada atklājums un atliekot tikai novēlēt mūziķim veiksmīgas studijas Strasbūrā, kurp varēs doties ar “Hennessy” piešķirto stipendiju. Par viņa veikumu pie vibrofona, šā ļoti specifiskā instrumenta, varot teikt, ka Latvijā otra tāda precedenta neesot. Ne velti arī sitam­instrumenta pedagogi, kā, piemēram, jaunatklātā talanta konsultants, “Kremerata Baltica” mūziķis no Kijevas Andrejs Puškarevs, meklējami īpaši. Turklāt Jāņa Bombizo-Fedotova parādīšanās uz skatuvēm bijusi nevis vienreizīga, bet regulāra dažādos mūzikas sarīkojumos.

Kristīnei Adamaitei, sakot paldies par balvu, bija jūtams aizkustinājuma kamols kaklā. Viņa ir māksliniece, par kuru mūzikas lietpratēji teica, ka viņa šo balvu bija pelnījusi jau sen.

“Ja vērtējam gada uzvedumu no daudzu mākslu funkcionālajiem parametriem – ideja, realizācija, in­scenējums, scenogrāfija, pasniegšana, pienesums, mūzika–, tad, manuprāt, “Mihails un Mihails spēlē šahu” visus šos uzdevumus ne tikai perfekti īstenoja, bet tos līdzsvaroja un panāca absolūti viengabalainu, es pat neteiktu – muzikālu, bet kultūras notikumu,” vērtē Andris Vecumnieks.

Bet operdīvai Ingai Kalnai laurus atnesušais solokoncerts “Bel canto” uzkurinājis ne tikai publiku, bet arī Operas orķestri, kurš muzicējis ar pilnīgi citu krāsu, un soprānam izturēt šādu koncertu tādā mākslinieciskā kvalitātē bijis apbrīnas vērts.

Pati balvas pasniegšanas ceremonija uzteicama par gaumīgu skatuvisko ietērpu, saprotamu saturisko uzbūvi un virzību no uvertīras līdz vainagojumam. No pirmās pedagoga balvas saņēmēja Jāņa Kaijaka sumināšanas līdz Marisa Jansona videosveicienam no Amsterdamas, kad viņš no kultūras ministres Daces Melbārdes rokām saņēma balvu par mūža ieguldījumu.

UZZIŅA

“Lielās mūzikas balvas 2014” laureāti

* “Par mūža ieguldījumu” – Mariss Jansons.

* “Eiropas nozīmes mūzikas notikums Latvijā” – projekts “Bahs. Pasija. Rīga.” 4., 11. un 18. aprīlī Rīgas Domā, Sv. Pētera baznīcā un Sv. Jāņa baznīcā. “Rīgas 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikums”.

* “Gada koncerts” – Ingas Kalnas solokoncerts “Bel canto” 17. maijā Latvijas Nacionālajā operā. Diriģents Džulians Reinoldss (rīkotājs – Latvijas Nacionālā opera).

* “Gada uzvedums” – Kristapa Pētersona opera “Mihails un Mihails spēlē šahu” Latvijas Nacionālajā operā, diriģenti Ainārs Rubiķis un Atvars Lakstīgala, režisors Viesturs Meikšāns (rīkotājs – Latvijas Nacionālā opera) “Rīga 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikums”.

* “Par izcilu sniegumu” – dziedātājs Egils Siliņš – par sniegumu F. Mendelszona-Bartoldi oratorijā “Elija” 13. decembrī Lielajā ģildē, solokoncertā 14. novembrī Latvijas Nacionālajā operā, festivālos “Summertime” un “Artissimo”.

* “Par izcilu interpretāciju” – čelliste Sola Gabeta – par solopartiju Pētera Vaska Otrā čellkoncerta “Klātbūtne” pirmatskaņojumā 25. oktobrī Lielajā ģildē (kopā ar “Sinfonietta Rīga” un diriģentu Normundu Šnē).

* “Par izcilu darbu ansamblī” – ērģelniece Kristīne Adamaite.

* “Gada jaundarbs” – Andris Dzenītis – E[GO], koncerts saksofonam un orķestrim, pirmatskaņojums Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 25. janvārī Lielajā ģildē (Arvīds Kazlausks – saksofons, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Normunds Šnē).

* “Gada jaunais mākslinieks” – sitaminstrumentālists Jānis Bombizo-Fedotovs.

* DNB bankas speciālo balvu “Par talantu audzināšanu” saņēma pedagogs, diriģents un komponists Jānis Kaijaks.

* Portāla “Delfi” publikas simpātijas balvu ieguva diriģents Kaspars Ādamsons.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+