Ar spīvumiņu… Receptes ar ķiplociņu – pat saldajā! 0
Ķiploks ir vērtīga dabas dāvana, jo to var izmantot gan kā ārstniecības līdzekli, gan kā piedevu visādiem ēdieniem. Daudzu tam piemītošo labo īpašību dēļ ierakstīts speciālā UNESCO kalendārā kā svarīgs produkts cilvēka veselībai.
Pasaulē ir milzum daudz selekcionētu ķiploku, katrs ar savu individuālu garšu un pielietojumu. Arī šī daudzgadīgā sīpolu dzimtas auga nosaukumiem piemīt zināms šarms. Baltie ķiploki, violetie, sudrabmizas, purpursvītru, milzu jeb ziloņķiploki, ramsoni (lakši), rokamboli (ķīniešu ķiploki) – tie ir tikai daži no plašā klāsta.
Šis garšaugs ēdienam piešķir aromātu, garšu un palielina uzturvērtību, ir neiztrūkstoša sastāvdaļa daudzām marinādēm. Tos ēd gan svaigus, gan ceptus, vārītus un tvaicētus. Ķiploks ir īsts ātrais dakteris, jo palīdz tikt galā ar daudzām kaitēm. Šiem augiem piemīt spējas paaugstināt organisma imunitāti, samazināt asinsspiedienu un paaugstināta holesterīna līmeni asinīs, uzlabot sirdsdarbību un stimulēt gremošanas procesus. Ķiploki ir vitamīnu B1, B2, B6 un C, kā arī mangāna un selēna avots. Regulāri lietojot uzturā, samazinās risks saslimt ar infarktu, tiek aizkavēta vai novērsta vēža šūnu veidošanās. Ķiplokam ir arī svarīga loma cīņā ar izplatītu mūsdienu parādību – aptaukošanos. Šis garšaugs palīdz regulēt tauku šūnu skaitu. Ķiploku var sekmīgi lietot kā dabisko aerosolu pret odiem, savukārt mitoloģijā tam piedēvētas spējas aizsargāt no vampīriem.
Gatavoja “Ķiploku kroga” pavārs Valērijs Radionovs.
Grauzdēta maize ar garšaugu–ķiploku sviestu un zaļumu–ķiploku masu
rudzu maize,
baltmaize,
ķiploki,
pētersīļi,
sāls,
olīveļļa.
Maizīti apgrauzdē. Ķiploku sviestu pagatavo, skābkrējuma sviestam pievienojot sablendētus ķiplokus. Bet zaļumu un ķiploku masu iegūst, sablendējot pētersīļus, ķiplokus un olīveļļu un pievienojot sāli.
Ķiploku uzkodu plate
ķiploki saldā marinādē,
krāsnī cepti ķiploki,
ķiploku šampinjoni,
marinēts siers Feta,
ķiploku olīvas,
marinēti ķiploku stiebri,
ķiploku lavašs.
Lai iegūtu ķiplokus saldā marinādē, no tomātu pastas, apelsīnu sulas, sojas mērces vai Vusteras mērces un cukura gatavo marinādi. Ķiploku daiviņas noblanšē un tad pārlej marinādi. Marinētām olīvām pievieno zaļumu-ķiploku masu, kas pagatavota, sablendējot pētersīļus, ķiplokus un olīveļļu. Arī Fetas sieru apviļā zaļumu-ķiploku masā. Ķiploka galviņu cep 15 minūtes 200 – 220 grādu temperatūrā. Gatavas lavaša plātnes noziež ar zaļumu-ķiploku masu un apcep cepeškrāsnī.
Vistas filejas rullītis ar ķiploku–spinātu pildījumu
1 cilvēkam:
vistas fileja,
4 bekona šķēles,
30 g spinātu,
tomāts,
kartupeļi,
piens,
sviests,
ķiploki,
eļļa,
pētersīļi,
garšvielas vistas gaļai.
Vistas fileju izklapē, uzbārsta nedaudz sāls un garšvielas vistas gaļai, liek spinātus, kas apcepti nelielā eļļas daudzumā ar ķiplokiem. Fileju satin rullītī, apkārt aptin bekona šķēles, sastiprina ar koka irbulīšiem. Cep cepeškrāsnī 12 – 15 minūtes 200 grādu temperatūrā. Uz vienas pannas ar rullīšiem liek tomātu, kuram nogriež cepurīti un iepilda garšaugu masu, kas pagatavota, sablendējot pētersīļus, ķiplokus un olīveļļu un pievienojot sāli.
No kartupeļiem, piena un sviesta pagatavo tradicionālo kartupeļu biezeni, klāt piespiežot ķiploku.
Ķiploku parfē (saldējums) ar ogu mērci
1 cilvēkam:
75 ml saldā krējuma,
1 tējk. cukura,
½ olas,
½ daiviņas ķiploka.
Saputo olu ar cukuru un saldo krējumu ar cukuru. Apvieno, pieliek sablendētu ķiploku un vēlreiz saputo. Masu liek veidnē un ievieto saldētavā vismaz uz 4 stundām. Pasniedz ar sezonas ogu (ķirši, zemenes, mellenes, avenes) mērci, uzrīvē šokolādi. Rotā ar fizāli un piparmētrām.
UZZIŅA • Apēdot tikai daiviņu ķiploka dienā, organismu papildinām ar svarīgiem vitamīniem un minerālvielām, apgādājam sevi ar unikāliem sēra savienojumiem, kas ilgākā laika periodā palīdz saglabāt veselu sirdi un cīnīties pret infekcijām. • Lai pēc ķiplokotas maltītes ieturēšanas atbrīvotos no specifiskā aromāta, jāpakošļā pētersīļa lapiņas vai citrona šķēlīte vai jāizdzer 2 – 3 malciņi svaiga piena. • Šo garšaugu nav ieteicams lietot grūtniecēm, kā arī tiem, kas sirgst ar kuņģa, aknu, nieru un aizkuņģa dziedzeru slimībām, cieš no epilepsijas. Ķiplokos esošais lielais sēra saturs ir ideāla vide botulisma baktēriju attīstībai. Vislabvēlīgākā vide, kādos šīs baktērijas attīstās, ir istabas temperatūrā vai ilgāku laiku ledusskapī uzglabāti ķiploki eļļā. • Lai ķiploki nesāktu pelēt vai dīgt, tie jāuzglabā sausā telpā, istabas temperatūrā un vēdināmā traukā. Ideāli piemērots ir māla pods ar caurumiem. Lai novērstu pelēšanu, jāizvairās no plastmasas traukiem. • Ķiploki nav piemēroti saldēšanai, jo mainās to struktūra un īpašības. • Atkarībā no gatavošanas veida mainās aromāts. Ja daiviņas sakapā vai saberž, izdalās asāks aromāts un rodas stiprāka garša. Mehāniski bojājot daiviņu, izraisās ķīmiska reakcija un veidojas alicīns – ķiploka aktīvā sastāvdaļa, kas ir galvenā atbildīgā par tā spēcīgo garšu. Apstrādājot termiski, ķiploks kļūst maigāks un saldāks, zaudē savu antibiotisko aktivitāti.
PADOMI Kā nopirkt labus ķiplokus? • Jāizvēlas stingras, kompaktas galviņas, kam nav izkritušas daiviņas. Ja galviņa ir sadalījusies, tās mūžs ir krietni sarucis. • Jāpārbauda ķiploka cietība. Jo cietākas daiviņas, jo labāk. Mīkstums liecina, ka ķiploks ir vai nu vecs un vairs nebūs uzglabājams, vai arī iekšpusē ir sācis bojāties. • Jāizvairās iegādāties galviņas ar zaļiem asniem. Tas nozīmē, ka ķiploks sācis dīgt. To var lietot uzturā, taču garša nespēs līdzināties svaigam ķiplokam, un arī uzglabāt ilgi nevarēs.
|
