Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. aprīlis, 2015
Drukāt

Armēnijā piemin genocīda upurus

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Aptuveni sešdesmit valstu delegācijas šodien ierodas Armēnijas galvaspilsētā Erevānā, lai pieminētu simto gadskārtu kopš armēņu genocīda sākuma 1915. gada 24. aprīlī.

Šajā dienā Osmaņu impērijas amatpersonas Konstantinopolē aizturēja un nogalināja aptuveni 250 armēņu intelektuāļu un sabiedrības līderu, aizsākot sistemātisku vēršanos pret armēņu kopienu, tādējādi no savām dzīvesvietām tika padzīts vai nogalināts aptuveni pusotrs miljons cilvēku. Kaut arī vairāk nekā divdesmit valstis atzinušas Osmaņu impēriju pārvaldošo turku nežēlīgo vēršanos pret armēņiem par genocīdu, Turcijas amatpersonas joprojām atsakās to darīt, skaidrojot, ka notikušais ir pilsoņu kara traģēdija, bet nekādā gadījumā apzināts mēģinājums iznīcināt kādu konkrētu tautu.

Vēršanās pret armēņiem

Pēc ASV Minesotas universitātes holokausta un genocīda pētniecības centra datiem, Pirmā pasaules kara priekšvakarā toreizējā Osmaņu impērijā dzīvoja vairāk nekā divi miljonu armēņu, taču jau 1922. gadā viņu skaits bija sarucis līdz aptuveni 387 tūkstošiem. Vairākums vēsturnieku norāda, ka 1,5 miljoni armēņu dzīvību zaudēju pēc tam, kad Osmaņu impērijas amatpersonas apzināti vērsās pret valstī dzīvojošo armēņu kopienu, ko uzskatīja par galveno šķērsli ceļā uz turku apdzīvoto zemju apvienošanu un strauji ietekmi zaudējošās Osmaņu impērijas ietekmes atjaunošanu. Pirmā pasaules kara laikā un pēc tā septiņus gadus ilgušais genocīds pret armēņiem tika īstenots vairākās fāzēs. Sākotnēji aptuveni 60 tūkstoši armēņu vīriešu tika nogalināti vai izsūtīti uz darba nometnēm. Tam sekoja sieviešu, bērnu un sirmgalvju deportācija uz tuksnesi tagadējās Sīrijas teritorijā. Simtiem tūkstošu no izsūtītajiem armēņiem gāja boja bada dēļ, bet vēl vairākus tūkstošus nogalināja turku karavīri. Daudzi vēsturnieki un tieslietu eksperti aicinājuši starptautisko sabiedrību šo nežēlīgo vēršanos pret armēņiem atzīt par genocīdu. Arī šā termina ieviesējs Rafaēls Lemkins 1944. gadā paziņoja, ka masveidīgās armēņu slepkavības uzskatāmas par genocīdu.

Turcijai armēņu nogalināšanu neatzīstot par genocīdu un Armēnijai uzstājot uz to, ka tas tāds bija, valstis joprojām nav nodibinājušas diplomātiskās attiecības. Arī abu valstu kopējā robeža ir slēgta. Turcijas amatpersonas norāda, ka tā laika šausminošās zvērības bija sekas karam, kurā armēņi pievienojās Krievijas impērijas armijai cīņā pret Osmaņu impēriju. Šīs nedēļas sākumā Turcijas valdības vadītājs Ahmets Davutoglu izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka “reducēt visu uz vienu vārdu ir morāli un tiesiski problemātiski”. “Mēs ar cieņu atminamies nevainīgos Osmaņu impērijā dzīvojošos armēņus, kuri zaudēja savu dzīvību, un izsakām dziļu līdzjūtību viņu pēcnācējiem,” teikts Turcijas premjerministra paziņojumā.

Pievienot komentāru

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+