Ekonomika

“AT Senāts nerunā patiesību!” Tā domā bijušais tieslietu ministrs Bērziņš…0

Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijas Universitātes lektors un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš saka – Augstākās tiesas (AT) Senāta apgalvojumi ir nepatiesi.

Atsaucoties uz “Latvijas Avīzes” publikāciju “Parādnieka īpašumus pārdod, parādi paliek. Saeimas “brāķis” Maksātnespējas likumā atver Pandoras lādi”, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors un zvērināts advokāts, bijušais tieslietu ministrs un Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš atsūtījis vēstuli “Latvijas Avīzei”, paziņojot, ka Augstākās tiesas Senāta apgalvojumi, ar kuriem tā motivē savu spriedumu, nav patiesi.

Jāatgādina, ka minētajā publikācijā bija atspoguļots Latvijas Kredītņēmēju asociācijas satraukums, ka Augstākās tiesas Senāta lēmums, atstājot spēkā Bauskas rajona tiesas (tagad – Zemgales rajona tiesas) lēmumu, ir pavēris iespēju tūkstošiem jau apstiprinātu, bankrota procesā esošu, proti, parādnieka īpašumu izpārdošanas procesā esošu, privātpersonu maksātnespējas lietu pārskatīšanai par sliktu parādniekam. Šādu iespēju pavēra spriedumā ietvertā tēze, ka bankrota procedūras parādniekam bija jāturpina maksāt kreditoriem ne mazāk kā trešdaļa no saviem ienākumiem.

Satraukumu radīja tieši tas, ka pat viens kavēts maksājums veido juridisko pamatu maksātnespējas lietas pārskatīšanai, bet līdzšinējā prakse bijusi tāda, ka bankrota procedūras laikā jāmaksā neesot.

AT Senāts, motivējot savu spriedumu, skaidroja, ka šāda likuma interpretācija būtiski mainot maksātnespējas procesa regulējumu un Saeima šim likumam nav pievienojusi nekādus palīgavotus – anotācijas, Saeimas komisiju sēžu protokolus vai stenogrammas, kas ļautu iztulkot attiecīgos Maksātnespējas likuma pantus tā, kā to uzskata par pareizu Kredītņēmēju apvienība.

G. Bērziņš skaidro, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā piedalījies Maksātnespējas likuma grozījumu izstrādē. Saeimas gribu, proti, tas, kā tieši jātulko minētie Maksātnespējas likuma panti, esot viegli noskaidrot, pieprasot palīgavotus – 2013. gada 23. oktobra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes audioierakstu, kas esot publiski pieejams. Šajā audioierakstā teikts: “Darba grupa atbalstīja precizēt šo 139. panta 1. punktu, pasakot: “Gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus.”

Proti, tiek dzēsts līdz šim pastāvējušais nosacījums, ka ir jāmaksā ne mazāk kā 1/3 daļa no minimālās mēnešalgas administratora atvērtajā kontā, kas būtu kreditoru prasījumu apmierināšanai, jo tika panākta vienošanās, ka bankrota procedūras laikā parādniekam nav jāmaksā kreditoriem nekādi naudas līdzekļi. To sāk darīt saistību dzēšanas procedūrā.” Šis priekšlikums vēlāk bez izmaiņām atbalstīts arī Saeimas sēdē. Citiem vārdiem sakot – Latvijas Kreditoru apvienībai ir taisnība, apgalvojot, ka AT Senāta lēmums ir pretrunā gan ar likumdevēju gribu, gan arī pastāvošu tiesu praksi privātpersonu maksātnespējas lietās.

G. Bērziņš arī uzsver, ka minētais audioieraksts arī esot uzskatāms par Maksātnespējas likuma grozījumu palīgavotu, tātad AT Senāta apgalvojums, ka minētā likuma grozījumiem neesot palīgavotu, neesot patiess.

Jāpiebilst, ka minētais jautājums atspoguļots arī G. Bērziņa publikācijā žurnālā “Jurista Vārds” 2019. gada 30. aprīlī – proti, Latvijas juristu kopienas svarīgākajā profesionālajā izdevumā. Tajā izdarīts secinājums, ka AT Senāts ir kļūdījies. Turpat atrodama arī zvērināto advokātu biroja “Novius” vadošā partnera Kaspara Novicāna publikācija, kas, analizējot Maksātnespējas likumu un tā piemērošanu, kā arī minēto spriedumu, saka to pašu – Bauskas (Zemgales) rajona tiesas sākotnējais spriedums ir bijis kļūdains un faktiski AT Senāts šo kļūdu ir apstiprinājis, padarot to par jaunu tiesību normu.

Kamēr juristi lauž šķēpus par to, kā tulkojams tas vai cits likuma pants, maksātnespējas procesos iesaistītie parādnieki savas pastkastes atver, baidoties saņemt paziņojumus par savas lietas pārskatīšanu. Bailes ilgs vismaz līdz rudenim, kad darbu atsāks Saeima un būs iespējams sniegt oficiālu skaidrojumu šajā jautājumā. Cik cilvēku skars haoss, kas izveidojies maksātnespējas likuma piemērošanā, arī kļūs skaidrs tikai rudenī.

LA.lv