Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. decembris, 2015
Drukāt

Atis Lejiņš: Gazprom vēl nepadodas, bet es arī ne (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Atis Lejiņš, LR 12. Saeimas deputāts
Aizvadītajā nedēļā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) tikās ar Latvijas Gāzes akcionāru Gazprom, ko sarunās Rīgā pārstāvēja valdes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Golubevs. Tikšanās esot notikusi pēc Latvijas puses iniciatīvas.

Lai gan ministre pēc tikšanās minēja, ka Gazprom ir samierinājies ar gāzes tirgus atvēršanu, Krievijas uzņēmuma pārstāvji pēc tikšanās bija nerunīgi un atteicās sniegt komentārus. Tas varētu liecināt par to, ka tikšanās nebija patīkama un cīņa nebūt vēl nav galā. Arī ministre norādīja, ka Gazprom turpinās cīnīties par to, lai atliktu tirgus atvēršanas termiņu. Un vai ar to jau nepietiek, lai iesaldētu tirgus atvēršanu? Tā mēs termiņus varam atlikt vēl un vēl, paliekot par vienīgo ES valsti, kas nespēj nokāpt no Krievijas energoresursu atkarības adatas…

Katrā ziņā labi, ka šāda saruna bija. Labāk ir runāt, nekā nerunāt. Ir jādod arī Latvijas Gāzes īpašniekiem iespēju izteikt savas domas, un mums jābūt iespējai saprast, kāda būs viņu rīcība un turpmākie soļi.

Šobrīd cīņa par Latvijas energopolitikas nākotni ir nonākusi Saeimā. Ministru kabinets ir savu paveicis, un jādara viss iespējamais, lai arī deputāti operatīvi veiktu visus nepieciešamos grozījumus Enerģētikas likumā. Un svarīgi, lai Saeimā būtu pēdējais šīs cīņas raunds! Likumam ir jābūt tik kvalitatīvam, lai pēc tirgus atvēršanas būtu skaidrs, ka doties cīņas nākamajā raundā uz tiesu ir bezjēdzīgi. Un kvalitāte ir jāpanāk, neatliekot tirgus atvēršanas termiņus.

Par to, ka cīņa vēl nav galā, liecina notikumi Saeimā. Piemēram, aizvadītajā nedēļā grozījumus Enerģētikas likumā skatīja un otrajam parlamenta lasījumam sagatavoja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Sākotnēji šķita, ka viss izdarīts lieliski un izdevies izvairīties no zemūdens akmeņiem, – tomēr nu ir atklājies, ka viens no deputāta A. Meijas (NSL) priekšlikumiem, kas tomēr tika komisijā atbalstīts, dotu iespēju Gazprom saglabāt kontroli pār Latvijas Gāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūru.

Likumā iestrādātais priekšlikums skan šādi: „Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir energoapgādes komersants, kas nošķirts no dabasgāzes ražošanas un tirdzniecības darbībām un elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības darbībām un var ietilpt vertikāli integrēta energoapgādes komersanta, kas veic dabasgāzes ražošanas vai tirdzniecības darbības, sastāvā kā atsevišķa kapitālsabiedrība ar patstāvīgas juridiskās personas statusu.”

Faktiski tas nozīmē, ka Latvijas Gāze ir jāsadala divos uzņēmumos tikai juridiski, bet īpašnieki abiem uzņēmumiem var palikt vieni un tie paši. Proti, Latvijas Gāze varēs izveidot savu meitas uzņēmumu ar citu nosaukumu, kas nodarbosies ar gāzes sadali, pārvadi un uzglabāšanu Inčukalnā. Bet pati Latvijas Gāze turpinās tirgot dabasgāzi. Vai dzīvē kaut kas būs mainījies?

Interesanti, ka komisijas sēdē klātesošie ierēdņi nenorādīja uz likuma grozījumu radīto “caurumu”. Vai tas liecina, ka ekonomikas ministre spēlē dubultu spēli? Vai arī nezina, ko dara viņas ministrijas ierēdņi?

Rīt, 17. decembrī, Saeima lems par grozījumiem Enerģētikas likuma otrajā lasījumā. Un deputātiem plenārsēdē ir jālabo attiecīgajā komisijā pieļautā kļūda! Kopā ar kolēģiem jau strādājam, lai tas notiktu.

Un te arī mēs redzam to, ka Gazprom ir izdevies savā pusē dabūt ne vienu vien parlamentārieti. Varam tikai iztēloties, kāda ir viņu patiesā motivācija…

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kāda patiesā motivācija Atbildēt

    Netikvien šī viena NSL deputāta motivācija bet visa vińa partijas motivācija. …. zemūdens akmeńi?

  2. Kāpēc vel jāzīlē par motivācija ?

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+