Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. marts, 2012
Drukāt

Atjaunojamas diētas ēstuves


ediens_sa_20

Gundega Skagale rakstā “Rudzu maize pret vēzi?” (LA, 30.01.2012.) min, cik daudz laba var darīt, ja ir sapratne un griba strādāt. Taču žēl Talsu SIA “Maiznīca Liepkalni” ceptuves vadītāja Zigurda Zemīša, kurš nobažījies par bioloģiski augstvērtīgās “Matkules rupjmaizes” noietu. Kā tā var būt?


 

Pēc Otrā pasaules kara smaga darba un sliktu materiālo apstākļu dēļ cilvēki sirga ar iekšķīgām kaitēm. Viena no zinātniskās dietoloģijas pamatlicējām Latvijā profesore Ksenija Skulme ar pamatoti enerģisku rīcību panāca, ka lielajās slimnīcās iekārto diētas nodaļas. Vēlāk ar viņas skolnieku gādību lielajās pilsētās un rūpnīcās sāka strādāt diētas ēstuves. Piekrišana bija milzīga. Svaigus uzturproduktus speciāli slimnīcām un diētas ēstuvēm piegādāja pašu zemes ražotāji. Diemžēl to visu likvidēja atjaunotās Latvijas laikā. Iecienītajā paraugdiētēstuvē Brīvības ielā 48 ierīkoja spēļu zāli.

Lielveikali auga kā sēnes pēc lietus. Uz katra soļa saldumu, saldu maizīšu un treknu kūciņu produkciju nu piedāvā ātrēstuves, kafejnīcas, konditorejas, beķerejas, pat avīžu un žurnālu tirgotavas. Gastronomā Brīvības ielā, starp Elizabetes un Dzirnavu ielu, ieej kā paradīzē. Kas tur par treknumu krāvumiem, šokolādes un citu dārgu konfekšu kaudzēm! Arī restorānos, kafejnīcās tiek celta priekšā karbonāde klozetpoda vāka lielumā! Kur vēl piedevu gūzma! Ja par to bilstu savam ilggadējam paziņam, Skulmes gvardes mohikānim Jānim Liepiņam, viņš man piebļautu pilnas ausis: “Tas ir ēdiena pasniegšanas un ēšanas kultūras trūkums! Tā ir pārēšanās, kam seko gremošanas orgānu pārslodze un organisma bendēšana!”

 

Turpretim Ārstu biedrības priekšā stāvētājs Pēteris Apinis savās teikšanas reizēs tik vien spēj kā pačiepstēt: “Kaitīgs ir alkohols un tabaka, baltā nāve – cukurs un sāls.” Bet ne miņas, kas atrodas pienā un tā izstrādājumos, treknajos salātos, desās, maizē, dārzeņos, konservos, visvisādās ilguzglabājamās mērcēs, biezeņos, biezputrās, visvisādos citos uztursmeķos un grauzdos.

 

Arī tiem, kas sevi nu pieskaita dietologiem, sirdij tuvāka ir izrādīšanās, pačalošana par seksīgas ārienes kopšanu.

Tā nu nepārdomātas rīcības dēļ cilvēki vairs nezina, ko pārtikas veikalos un tirgos iegādājas, ko ēd, bet zina, kur ir nonākts: sagrīļota vielmaiņa, cukurslimniekus vairs ne saskaitīt. Pieaug gremošanas trakta, nieru, aknu, asinsvadu slimības. Problēma: trūkst reklāmas, pārtikas veikalos norādes uz stendiem, kur diētiskos produktus un kulinārijas izstrādājumus sameklēt. Kur nu vēl mājas apstākļos atsevišķam slimniekam ģimenē pagatavot pilnvērtīgu diētisku uzturu. Lai stāvokli atvieglinātu, visā Latvijā atjaunojamas diētas ēstuves, kur varētu arī iegādāties līdzņemšanai visu, kas saistās ar diētu. Ieguvēji būtu ne tikai slimnieki. Arī Zigurdam Zemītim un citiem mazo ceptuvju īpašniekiem un mājražotājiem atkristu bažas par saražotās bioloģiski augstvērtīgās uzturprodukcijas noietu.

Anda Driķe,
 pensionēta žurnāliste

 

Viedoklis

Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis piekrīt, ka diētas ēstuves kā savulaik Brīvības ielā būtu atjaunojamas, bet kurš to darīs? Par ideju A. Brēmanis skeptiski noskaņots. Kādreiz diētiskajā ēdnīcā ieturējās pacienti ar īpašu ārsta norīkojumu. Taču mūsdienās ar maltīti Rīgā tik ļauni vairs nemaz neesot. “Zinātāji atrod uzņēmumu un iestāžu kafejnīcas un ēdnīcas, kur gatavo tīri labi. Tā, piemēram, “Swedbank” centrālajā ēkā “Saules akmenī” ir plaša dažādu salātu izvēle, vienmēr tiek piedāvātas svaigi spiestas sulas. Nav vairs tā, ka visās ēstuvēs tiktu piedāvāts tikai cīsiņš mīklā,” teic A. Brēmanis. Uz jautājumu, kur viņš pusdieno pats, ja iznāk aizkavēties pilsētā, diētas ārsts smaidot atbild, ka tomēr vislabāk ēdot mājās.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+