Latvijā
Politika

Atliek lēmuma pieņemšanu par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai1


Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Juris Jurašs piedalās preses konferencē, kurā skaidro pret viņu sāktā kriminālprocesa saistībā ar valsts noslēpuma izpaušanu apstākļus.
Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Juris Jurašs piedalās preses konferencē, kurā skaidro pret viņu sāktā kriminālprocesa saistībā ar valsts noslēpuma izpaušanu apstākļus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nelēma par piekrišanu deputāta Jura Juraša (JKP) izdošanu kriminālvajāšanai, jo plāno turpināt diskusijas nākamnedēļ.

Komisijas sēde sākās ar deputātu diskusijām par to, kā skatīt šo jautājumu. Uz sēdi bija ieradies Jurašs, kā arī deputāts Andrejs Judins (JV), kurš uzsvēra, ka grib iepazīties ar lietas materiāliem.

Judins uzskata, ka piekrišanu izdot deputātu nevar dot, ja ir fakti, kas norāda, ka pieprasījums ir politiski motivēts.

Judins akcentēja, ka, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanai, katram deputātam jābūt iespējai iepazīties ar visiem pieejamiem dokumentiem.

Deputāti vienojās šo sēdi sadalīt divās daļās – slēgtā un atklātā. Slēgtā daļa sākās šodien, bet turpināsies nākamnedēļ, 29.janvārī.

Vēlāk paredzēta arī komisijas sēde, kurā varēs piedalīties gan Judins, gan Jurašs, žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK). Šāda sēde, kurā varēs piedalīties arī Jurašs, varētu notikt otrdien vai trešdien.

Komisijas priekšsēdētāja atturējās prognozēt, vai Saeima par šo jautājumu lems jau nākamnedēļ. Šodien komisijas sēdē uzdot savus jautājumus paspējuši vien aptuveni trīs deputāti, jo dažiem parlamentāriešiem bija “ļoti izvērsti jautājumi, komentāri”, pastāstīja Kursīte-Pakule.

Viņa informēja, ka visiem deputātiem būs iespējams iepazīties ar tiem lietas materiāliem, ar kuriem iepazinās arī Mandātu komisija. “Ja ir šaubas par politisko izrēķināšanos, tad jādod iespēja deputātiem iepazīties ar materiāliem, lai šīs šaubas kliedētu,” uzsvēra komisijas vadītāja. Viņa arī piebilda, ka Juraša publiski paustais atšķiras no tās informācijas, ko prokuratūra sniedza komisijai.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns žurnālistiem pēc komisijas sēdes teica, ka, saprotot lielo sabiedrības interesi, apsvērs iespēju publiski paust plašāku informāciju par nodarījuma saturu un būtību.

Šajā gadījumā sabiedrībā ir zināma neizpratne par to, kāpēc lūgts izdot Jurašu kriminālvajāšanai, tādēļ “savā ziņā ir attaisnojams”, ka Saeimā šim jautājumam tiks veltīts vairāk laika, teica Urbāns. Viņš norādīja, ka komisijas sēdē bija arī “juridiska rakstura diskusija” par to, vai Saeimai lēmums būtu jāpieņem konkrētā termiņā, tomēr sīkāk šo jautājumu nekomentēja.

Komentējot to, ka iepriekš kriminālprocess par Juraša rīcību tika izbeigts, bet tad atjaunots, Urbāns skaidroja, ka tāda procedūra ir paredzēta Kriminālprocesa likumā.

Urbāns norādīja – kad prokurors pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, amatā augstāks prokurors, realizējot Kriminālprocesa likumā noteiktās pilnvaras, izvērtēja šī lēmuma likumību un pamatotību, un secināja, ka ir pamats šo lēmumu atcelt. Urbāns piebilda, ka periodā kopš tika atcelts iepriekšējais prokurora lēmums ir iegūti arī jauni pierādījumi.

Viņš arī uzvēra, ka nav izjutis nekādu spiedienu – nedz no virsprokurora, nedz no ģenerālprokurora, nedz no politiķiem.

Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.

Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. “Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem,” uzsvēris Jurašs.

Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.

Saistītie raksti

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija izbeidzis kriminālprocesu par, pēc Juraša stāstītā, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu viņam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts pērn 11.septembrī.

LA.lv