Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
18. maijs, 2015
Drukāt

Atsākta virs Baltijas jūras pazudušās Lietuvas lidmašīnas meklēšana

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Pirmdien atsākta virs Baltijas jūras sestdien vakarā pazudušās Lietuvas lidmašīnas “An-2” – “kukuruzņika” – meklēšanas operācija, pavēstīja Lietuvas armijas pārstāvji.

Meklēšanas darbiem atvēlēta Lietuvas armijas Gaisa spēku lidmašīna “Spartan C-27J”.

Operācijas vadība – Lietuvas Bruņoto spēku Jūras glābšanas darbu koordinācijas centrs – pēc palīdzības vērsusies arī pie Zviedrijas un Latvijas.

Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos informēja, ka, atsākot “An2” meklēšanu, šodien Lietuva ir lūgusi Latvijai sniegt atbalstu meklēšanas darbos. Šobrīd ir dots uzdevums Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteram “Mi-17” atsākt meklēšanu, un helikopters jau ir izlidojis uz noteikto rajonu.

Svētdien vakarā glābšanas operācija uz laiku tika pārtraukta.

Kāpēc lidmašīna pazudusi, joprojām nav zināms. Lietuvas civilās aviācijas administrācijas direktora vietnieks Alvids Šumsks norādīja – arī tad, ja lidmašīnas avārijas vieta jūrā tiks uzieta, to celt laukā no dzelmes nav vērts.

“Šāda tipa lidmašīnās “melnās kastes” nav iemontētas. Ir elementārs manometrs, kas fiksē lidojuma augstumu. Notikušā izmeklēšanā tas nebūs noderīgs,” skaidroja amatpersona.

Ar kuģiem un lidaparātiem sestdien un svētdien tika pārmeklēta milzīga teritorija no Klaipēdas līdz Liepājai un vēl tālāk, sacīja Lietuvas Jūras spēku preses sekretārs Antans Brencs.

Nedz atlūzas, nedz eļļas laukumi, nedz glābšanas laiva, kurā varētu būt piloti, nedz arī paši cilvēki netika atrasti, viņš atzina.
“Mēs izdarījām visu, ko varējām, cik mums to atļāva laika apstākļi,” uzsvēra Brencs.

Lidmašīna “An-2” bija ceļā no Gēteborgas uz Klaipēdu. Piloti pēdējo reizi sazinājušies ar Palangas lidostu sestdien plkst.16.16. Bija paredzēts, ka lidmašīna ieradīsies Klaipēdas lidostā plkst.17.20.

“Arī tas, ka mēs ziņojumu saņēmām tika plkst.18, bet nosauktās koordinātas bija fiksētas plkst.16.16, meklēšanas darbus nesekmēja. Tas bija 97 jūras jūdžu attālumā no Palangas. Mēs domājām, ka līdz pazušanai lidmašīna vēl lidoja Klaipēdas virzienā, tāpēc glābšanas kuģi meklēšanas laikā nebrauca pilnā ātrumā,” skaidroja amatpersona.

Turklāt ir maz ticams, ka piloti, ja viņi būtu nokļuvuši ūdenī, vēl būtu dzīvi. Ūdens temperatūra Baltijas jūrā nepārsniedza astoņus grādus. Šādā ūdenī cilvēka ķermenis pārmērīgi atdziest trīs stundu laikā. Pat ja cilvēkam ir hidrotērps, viņš var izdzīvot tikai dažas stundas ilgāk.

Tika pieļauts, ka piloti varēja paspēt piepūst glābšanas laivu un atrasties tajā. Tomēr arī laivā šādos laika apstākļos diennakts laikā cilvēks var nosalt.

Lauksaimniecības aviācijas uzņēmuma “Klaipedos Avialinijos” lidmašīnā bija divi piloti, pasažieru tajā nav bijis, sacīja Šumsks.
Piloti, kas vadīja lidmašīnu, bija vieni no pieredzējušākajiem šīs klases lidmašīnu vadītājiem, norādīja Šumsks.

Lidmašīna sestdien jau atradusies Lietuvas gaisa telpā, kad ar to notikusi pēdējā sazināšanās. Pēc tam lidmašīna pazudusi.
Uzņēmums šo 1981.gadā Krievijā ražoto lidmašīnu iegādājies Zviedrijā, un pilotiem tā bija jānogādā Lietuvā.

Pilotiem Ādolfam Mačulim un Alvidam Selmistraitim bijusi 40 gadu darba pieredze, apliecināja lidsabiedrības “Klaipedos Avialinijos” direktors Viktors Šišņauskis.

“Zinu, ka viņi bija Lietuvas gaisa telpā, ka viņi sazinājās ar Palangas lidostu, bet pēc tam signāls pazuda. Varbūt lidmašīnu kāds notrieca, varbūt vēl kaut kas. Bet tehniski tā bija kārtībā,” uzsvēra lidsabiedrības direktors.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+