Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. novembris, 2014
Drukāt

Atver cepli, kurā apdedzinās prezidentūras svilpauniekus

Annas Rancānes fotoAnnas Rancānes foto

Keramiķis Staņislavs Viļums jaunajā ceplī.

Svētdien, 2. novembrī, Ozolaines pagasta Cukrasātā keramikas cienītāji pulcējās uz Staņislava Viļuma jaunā cepļa atvēršanu.

Cepļa atvēršana podniekiem allaž ir svētki, bet vēl jo vairāk, ja tas ir tikko no jauna uzmūrēts un tiek kurināts pirmoreiz. Kā atzīst pats meistars, satraukums ir bijis, taču viss ir kārtībā, rezultāts ir labs, par ko varēja pārliecināties visi klātesošie, kuri steidzās vilkt darba cimdus, lai ņemtu no cepļa vēl karstos un kvēpainos māla traukus.

Tagad Staņislava Viļuma darbnīcā ir divi cepļi – lielais un mazais. Par to pats meistars smej, ka tas ir gluži tāpat kā lielā un mazā koncertzāle, kas atšķiras pēc funkcionālā pielietojuma. “Mazo cepli var kurināt biežāk, kad vajadzīgi steidzami kādi trauki, jo to var vieglāk piepildīt. Lielajam ceplim ir jāpastrādā ilgāk, tur var ielikt vairāk trauku, kā arī lielāka izmēra traukus, ko līdz šim nevarēja. Citādā ziņā abiem cepļiem konstrukcijas ir identiskas, tāpat abiem jāievēro vienādas tehnoloģiskās prasības – jākurina 12 stundas un jāsasniedz 1000 grādu temperatūra.”

Staņislavs stāsta, ka cepli mūrējis pats, šo procesu nevienam neuzticot, jo tikai pats podnieks zina visas nianses, kā ceplim jābūt uzbūvētam. Tas gan nebūt nav viņa pirmais ceplis, savās mājās tas ir jau ceturtais, bet visā Latvijā Staņislava un “Pūdnīku skūlas” mūrēto cepļu skaits sniedzas vairākos desmitos.

Staņislavs keramikā strādā kopīgi ar dzīvesbiedri Violu. Šogad viņiem noslēdzās apjomīgs darbs pie Bauskas viduslaiku pils krāsns podiņu izgatavošanas, kur iesaistījās arī keramiķi Pēteris Gailums un Viktors Pankovs. Staņislava darbnīcā tapa ap 1500 unikālo podiņu, kas tika gatavoti pēc autentiskajiem paraugiem un senās tehnoloģijas. Pils krāsnis jau samūrētas, tikai paši meistari vēl sava darba galīgo rezultātu nav redzējuši, jo uz atklāšanas pasākumu nav bijis iespējas aizbraukt.

Arī gada nogale Staņislava Viļuma darbnīcā būs spraigs laiks – līdztekus citiem pasūtījumiem, jāīsteno vēl viens īpašs un apjomīgs darbs – jāizgatavo svilpaunieki, kas tiks dāvināti ārzemju ciemiņiem nākamgad, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidentūras valsti. Darba apjoms ir ļoti liels, tāpēc tajā ir iesaistījušies ap 35 meistaru no visas Latvijas, katram jāsagatavo ap tūkstoš māla putniņu. Pēc projekta nolikuma, svilpauniekam noteikti jābūt putnam, tam jāatbilst noteiktiem izmēriem, lai to varētu ievietot dāvanu kastītēs.

Keramikas tehnoloģija ir paša meistara ziņā, putniņš tas var būt gan melns, gan glazēts, terakota, balts, brūns, galvenais, lai tas tik tiešām skanētu un ar savu vienkāršo māla dziesmiņu prezentētu mūsu valsti pasaulē.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+