“Kā trūkst vai ar ko slimo attēlos redzamie augi? Pavasarī visas lapas ir zaļas, tad pakāpeniski sāk dzeltēt, līdz nokalst. Tādas paliek rozes, vīnogas, plūmes, arī dažas puķes. Augi mēsloti ar kūtsmēsliem, pavasarī – gan ar slāpekli tīrā veidā, gan slāpekļa minerālmēsliem. Augsne ir kaļķaina.”
 Linda un Anita Rīgā

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189

Lasīt citas ziņas

– Tikai pēc ārējām pazīmēm nevar spriest, kādu barības elementu augšanai un normālai attīstībai trūkst, vai, tieši otrādi, ir par daudz. Gan pārbagātība, gan nepietiekamība var radīt būtiskus traucējumus augu attīstībai. Barošanos lielā mērā ietekmē arī vides apstākļi – temperatūra, augsnes mitrums un apgaismojums. Tātad vajadzīga plašāka informācija par barības elementu saturu augsnē vai arī augu lapu analīzes, lai noteiktu, kādi faktori ir izraisījuši attēlos redzamās pārmaiņas augu lapās, – skaidro VAAD Augšņu agroķīmiskās izpētes daļas galvenā eksperte agronomijā Valija Kārkliņa.

Viedoklis

Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba”

Krimināls

VID darbinieki apturējuši noziedzīgu grupējumu, kas darbojās taksometru pakalpojumu jomā

Valsts parāds arvien palielinās, strauji pieaug arī procentu maksājumu apmērs: “Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no IKP”

Viens no iemesliem lapu dzeltēšanai un plankumiem varētu būt magnija deficīts. Tad parādās lapu hloroze – tās starp dzīslām sāk bālēt, kļūst raibas, un malas ieritinās. Bagātīgs slāpekļa mēslojums augiem palielina vajadzību tieši pēc magnija. Trūkstot kālijam, lapu malās veidojas brūni plankumi, kamēr centrālā daļa ap dzīslām ir zaļa, bet lapu forma kļūst kropla. Kālija būtiska deficīta dēļ vecās lapas atmirst, bet jaunās saglabājas. Savukārt dzelzs trūkums izraisa hlorozi. Hlorotiskām lapām ir pilnīgi balta vai bāldzeltena krāsa.

Svarīga loma ir arī barības elementu sabalansētībai. Kāda pārbagātība augam var nobloķēt cita pieejamību.

Piemēram, augsts fosfora saturs augsnē var samazināt spēju uzņemt mikroelementus, sevišķi cinku. Arī augsnes reakcijai ir liela nozīme barošanās procesā, jo, piemēram, sārmainā vairāki mikroelementi – dzelzs, cinks, mangāns, varš – saistās un augiem kļūst neizmantojami.

Pūres dārzkopības pētījumu centra pētniece Inese Drudze ir pārliecināta, ka atsūtītajās bildēs vērojama klasiska nesabalansētas mēslošanas aina. Precīzi nevar noteikt, kas tā par toksikozi, bet tā noteikti ir kāda no fizioloģiskajām hlorozēm, kad kaut kā ir par daudz, tādēļ bloķēta barības vielu (magnija, dzelzs vai cinka) uzņemšana. Šajā gadījumā var būt arī vainīgs augsnes pH līmenis.

Vīnogu kolekcionārs Ģirts Miķelsons stāsta, ka, audzējot Amerikas izcelsmes vīnogas (Vitis labrusca) kaļķainā augsnē, ļoti tipiska ir izteikta hloroze. Zemgalē, kur sārmainas augsnes, audzētāji problēmu novērš ar regulāriem mikroelementu miglojumiem uz lapām, augsnes paskābināšanu ar kūdru vai arī stādot citu sugu vīnogas, hibrīdus.

Tagad nepieciešams:


• pamatīgi salaistīt ar vāji paskābinātu ūdeni (var arī tajā iebērt un pamērcēt neneitralizētas kūdras sauju). Ja šāda ūdens nav, var mēģināt izskalot mēslojumu ar parasto ūdeni – bez jebkādām piedevām. Vīnogas aplaista uzmanīgi – tā, lai neizveidojas purvs. Uz lapām var uzmiglot vāju humīnvielu izvilkumu (piemēram, nopirkt veikalā kūdras eliksīru 0,1 %). Vienreiz var uzsmidzināt arī kādu komplekso šķīstošo mēslojumu ar iespējami daudziem mikroelementiem un dzelzi helātu formā (arī ļoti vājā devā – 0,05 %, vēlams to darīt vakarpusē vai vismaz tad, kad nespīd saule). Efekts sagaidāms aptuveni pēc divām nedēļām. Iespējams, stāvoklis uzlabosies, bet hlorozi tā nevar likvidēt:

• nekādā gadījumā neturpināt mēslot uz augu saknēm, pirms nav noskaidrots, kas tieši augsnē nav kārtībā;

• aiznest augsnes paraugu uz laboratoriju, lai noteiktu vismaz K, P, N, Ca, Mg, Mn, Zn, Fe, B daudzumu un pH reakciju. Ja var atļauties, šoreiz analīzēs vajadzētu noskaidrot visus mikroelementus, ko laboratorija var noteikt.