Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. marts, 2016
Drukāt

Bauskas pils aicina kļūt par leļļu meistariem

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Bauskas pils muzejā sestdien, 2. aprīlī plkst. 14 senā dzīvesveida skolas pasākumā “Marionetes” apmeklētājiem būs iespēja kopā ar mākslinieci Veltu Emīliju Platupi darboties radošajās darbnīcās, kļūstot par leļļu meistariem, stāstniekiem un scenogrāfiem, LA. Lv uzzināja muzejā.

Marionešu lelles zelta laikmetu piedzīvoja viduslaikos un renesansē, taču sākotnējā vēsture meklējama daudz senākā pagātnē, kad marionetes kalpoja par īpašu reliģisku rituālu sastāvdaļu senajā Āzijā, Ēģiptē un Grieķijā.

Pirmās rakstiskās liecības par marionetēm ir saglabājušās Hērodota un Ksenofona darbos (5. gs. p.m.ē). Viduslaikos marionetes izmantotas, lai parādītu cilvēkiem reliģiskās doktrīnas būtību. Pamazām marionešu teātris ieguva humoristisku pieskaņu un kļuva par populāru ielu mākslinieku darbarīku.

Kā skaidro māksliniece: “Īstās lelles dzīvo tieši uz robežlīnijas starp mākslas un burvestību pasauli. Tā kā mana radošā izpēte balansē mākslas un mistikas sastapšanās zonā, ir tikai dabiski, ka mani interesē un aizrauj lelles. Gleznas dažubrīd apnīk, jo ir plakanas. Skulptūras dažreiz apnīk, jo tās nekustas, un pat stāsti dažreiz apnīk, jo tos ir slinkums lasīt. Tad paliek lelles – krāsainas kā gleznas, taustāmas un apmīļojamas kā skulptūras, gandrīz dzīvas būtnes, tās pašas liek rasties jauniem stāstiem.”

Velta Emīlija Platupe ieguvusi maģistra grādu mūsdienu mākslā “EcoleSupérieured’Arts & MédiasdeCaen/Cherbourg” Francijā un maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā. Papildinājusi zināšanas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļas maģistratūrā. Izstādēs piedalās kopš bērnības.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+