Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. septembris, 2014
Drukāt

Bauskas pils atgūst seno greznumu

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ir noslēgusies Bauskas pils atjaunošanas otrā kārta, un piektdien, 12. septembrī, paredzēta atjaunoto telpu atklāšana un pils atjaunošanas procesā iesaistīto cilvēku godināšana, portālam LA.lv pastāstīja pils sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Neimane.

Neimane stāsta, ka šogad augustā noslēdzās Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projekts “Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta”.

Projekts sākās 2011. gada sākumā, un triju gadu laikā Bauskas pils piedzīvojusi lielas pārvērtības – veikta objekta zinātniskā izpēte, restaurēta 16. gadsimta fasādes sgrafito dekoratīvā apdare, atjaunotas ārējās akmens kaluma kāpnes un ieejas portāls uz hercoga apartamentiem ziemeļu korpusā. Rekonstruētas ārējās koka kāpnes ar nojumi uz pilskunga telpām dienvidu korpusā, atjaunots pagalma 17. gadsimta bruģis, pils interjeru sienu apdare, renesanses, manierisma un baroka stila podiņu krāsnis, kamīni, logu vitrāžas, polihromo krāsaino flīžu grīdu segums hercoga apartamentos, kā arī labiekārtota pils teritorija.

Pils atjaunošanas procesā iesaistīti čehu speciālisti – restaurators Milošs Gavenda un viņa vadītā restaurācijas firma “Miloš Gavenda – restaurator”, arhitekts Milsoslavs Hanzls un speciālisti no Latvijas – arhitekte Ināra Caunīte, vitrāžiste Inita Ēmane, restaurators Gunārs Grīnfelds, mākslas zinātnieki Ina Līne un Dainis Bruģis, restaurācijas firma SIA “Intarsija”, SIA “Akmens apstrādes centrs AKM”. Būvdarbus veica SIA “Vesta ABM” Mihaila Gorškova vadībā, vēsta Ilva Neimane.

Bauskas pils ir unikāls Latvijas arhitektūras piemineklis, kas raksturo 15. – 17. gadsimta militāro un reprezentācijas būvju arhitektūru Latvijas teritorijā. Tās vecākā daļa ir vienīgais ugunsšaujamo ieroču lietošanai celtais Livonijas ordeņa cietoksnis, bet jaunākā daļa – nocietinātas rezidences tipa pils. Vienīgais arhitektūras piemineklis Latvijā, kas ilustrē renesanses un manierisma laika piļu arhitektūras un dekoratīvās mākslas izpausmes Kurzemes hercogistē (1562-1795), kā arī vienīgā daļēji saglabājusies pirmo Kurzemes – Zemgales hercogu Ketleru rezidence. Ap pili saglabājušies Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaļa Kārļa XII uzraudzībā izbūvētie franču sistēmas zemes nocietinājumi. Pils kompleksu ieskauj gleznaina ainava ar trim upēm.

Eiropas Kultūras mantojuma dienu ietvaros 13. septembrī no plkst. 9 līdz 19 Bauskas pils muzeju visi interesenti varēs apmeklēt bez maksas, pastāstīja muzeja pārstāve.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+